:D
beidzot beztēma.
Vakardiena bija drausmīga, pazaudēju telefonu un, protams, ne es zinu savu telefona numuru no galvas, ne kāda cita :( Veiksmīgi atradu savu telefona numuru(vecajā CV, kas bija ielikts plānotājā) un piezvanīju, un secināju, ka pasaulē ir arī labi cilvēki, kas atdod atrastās mantas un pat bija meklējuši, kam no maniem tuviniekiem var atdot telefonu, tā nu veiksmīgi dabūju atpakaļ (l) Bet uztraukusies biju pamatīgi, ne tik daudz paša telefona dēļ, kaut arī tikko jauns, bet numuru, bilžu un atmiņas kartes dēļ. Būs man kārtīga mācība, biju cēlusies 3:40 un visu nedēļu nebiju normāli gulējusi, un pērkot vilciena biļeti atstāju pie lodziņa.
Tāda man tā sāpe, pārējais ir baigi banzai. :D