Man būtu ļoti līdzīga problēma. Bet ne tikai viena vecmāmiņas māsa- vesela radu kolonija. Viņi visi savā starpā ļoti cieši saistīti, vienmēr visus svētkus svin kopā, es laikam esmu pirmā un vienīgā, kura jau skolas laikā sāka atdalīties no viņiem, nesaistīja kā cilvēki, visa tā liekuļošana un ārišķība. Bet uz kāzām man noteikti būtu visi tie 30-40 cilvēki jālūdz, jo tētis nepieļautu, ka es to nedaru, tie visi ir viņa radi. Turklāt arī mani vienmēr šī radu pulka precinieki ir ielūguši uz kāzām. Tāpēc par kāzām es pat nesapņoju. Jo zinu, ka negribētu tikai tādas ar vecākiem, vecvecākiem, bet visus radus savās kāzās es arī uzskatu par liekiem.