Nezinu,kas tā tāda 1mo reizi redzu nesatrauc,ko citi dara.Pienāk jau dzīvē brīdis,kad izaudz no jebkāda veida cepšanās un bezsvarīgi,ko citi dara,man ir sava dzīve viņiem sava.Nekad arī dzīvē nevienu nenosodu un nesodu,jo no jebkuras puses skatoties,tas nedod man pilnīgi neko,vienīgi atņemtu enerģiju par to,ka cepos par kaut ko.Ja nopieTni jau pirms gadiem 5 sāka likties,ka visa pasaule sajukusi prātā,kopš tā laika arī TV vairs neskatos,un ziņas nelasu,jo arī neinteresē savu dzīvi tērēt skatīties pa ekrānu kā dzīvo citi vai runāt par to,muļķīgi tas tā liekas.Ir arī uzskati ,ka galva nav miskaste un viņa jātur tīrībā,tapēc arī ziņas nekad nelasu,jo ko man dod tās ziņas,ka svalkā atrod bērna līķi,vai kāds nolecis no Vanšu tilta?Nu noleca?Lai lec vēl kaut 5000 man bez starpības,dziedošo ģimeņu fināls?Kombule nolaidususies līdz sunīšu līmenim un pa 20Ls uz ielām plika skraida?Un? Jūs visi prekš manis esat traki,man bez starpības ko jūs darat :D Kad esi iekšā tad to tā nevar pamanīt,bet no malas kristālskaidri,redzams,ka to visu/jebkuru/cepšanos iezombē TV un massmediji nu nepiedzimst cilvēki ar tekstiem-kā man šitas besī ,kā maN tas besī,mani viss besī:D Pie tam,kas tu esi,lai kādu nosauktu par slimu vai nosodītu kādu,ne tikai pasaule negriežas ap tevi bet tu esi tikai viens no 6 miljardiem absolūti nekas.Es pats varētu iet tagad uz augstprātības un visus apkārt uz pamata par nullēm saukt un katram teikt tev nav prāta,jo esmu gudrāks,reālāks,jo tad,kad tu reāli esi augstāk tu nekad neiesi ar planktonu strīdēties,tas tikai planktons savā starpā mēģina pierādīt,kurš ir par kuru svarīgāks:)Ja kāds līdz galam izlasīja,pats vainīgs,es ar sevi te runāju,patīk ar gudriem cilvēkiem parunāties:)
2982
