Negaidīju, ka saskaršos ar šādu situāciju... Esam kopā jau vairāk kā 4 gadus, ļoti daudz ciemojamies viens pie otra, bet kopā neko neīrējam, jo abi vēl studējam un nepelnam īsti daudz, lai sāktu ko tādu plānot, jo tāpat esam kopā daudz. Es studēju, strādāju Rīgā. Draugs rudenī studēs Rīgā, bet viņam ir jauns darbs Bauskā, tas nozīmē, ka 5 dienas viņš būs tur (ir apmaksāta dzīvesvieta viņam darbavietā), 3 dienas nedēļā no rīta atbrauks uz lekcijām un pa taisno atkal prom. Itkā attālums nav īsti liels, bet lai izbraukātu viens pie otra - sanāk par dārgu. Reāli sanāk, ka tiekamies nedēļas nogalēs. Plus arī man lekcijas un darbiņš. Es lauzu galvu, par to attālumu... Vai šādā režīmā mēs neatsvešināsimies? Kādai ir līdzīga pieredze? Jāpiebilst, ka puiša darbs ir sirdslieta, tajā viņam rutīnas nebūs. Bet kā ar mani? Itkā visa nedēļa abiem paiet kā skriešanās, stresi. Varbūt tieši otrādi, šādas tikšanās būs satraucošākas (jo redz retāk, nevis katru dienu) un nedēļas nogalē kopā varēsim izbaudīt mieru? Negribētos, lai dēļ apstākļiem cieš attiecības, itkā varētu arī pati doties turp, bet man šeit ir studijas un darbs, tuklāt nedēļas nogalēs viņš tāpat brauks uz savām mājām Rīgā, un ņemot vērā, ka jāstrādā, jāmācas, tāpat vakaros abi būtu mājās pavēlu un saguruši. Draugs saka, ka velti cepos un viņam liekas, ka viss būšot normāli. Padalieties pieredzē, kā jums sanāca, tiekoties retāk? Varbūt tiešām velti man galva sāp katru dienu :D
308
