vīrieši naudasmašīnas

Manējais strādā būvniecības jomā. Projektu vadītāja asistents vai kaut kas tāds. Nav īstas skaidrības ko šis tur dara :D Kad ir laiks, uztaisu viņam kaut ko līdzņemšanai, ja viņš to dienu ir birojā. Ja kkur aizkomandēts ārpus Rīgas vai dzīvojas pa objektu, tad gan nedodu neko līdzi. Nav jau kur uzsildīt... Es ar ik pa laikam paņemu ēst uz darbu bet man principā slinkums tā gatavot līdzņemšanai. Bet ēst gatavot man nav iebildumu..

Dažas reizes nedēļā iedodu līdzi pusdienas :) Tāpat nedēļas laikā mēdz būt gan darba pusdienas ar klientiem, gan pusdienas ar kolēģiem. Draugs priecājas par katru reizi, kad esmu pagatavojusi ko līdzņemšanai. Viņiem darbā ir plaša un omulīga virtuve un daudzi kolēģi izmanto iespēju ņemt pusdienas no mājām.

Ja man darbā būtu kārtīga virtuve, es arī ņemtu pusdienas līdzi- gan garšīgi, gan krietni lētāk :)

Mums ir pārāk aktīvs dzīves ritms, lai pārtiktu tikai no mājās gatavota ēdiena. Viņa statusam neatbilst darbā vilkt ārā kastīti ar sagatavotu ēdienu, ēd pilnvērtīgi siltas, svaigi gatavotas pusdienas. Kopā esot bieži vien ēdam ārpus mājas, jo vai nu tas ir ātrāk vai piem. ir vnk forša diena, lai izbaudītu laiku kādā āra terasē. Tad atī tas ir kas vairāk par ēšanu - tu atpūties, baudi ēdienu un skatu.
Patīk abiem gatavot arī mājās, bet mums tie parasti nav makaroni ar sieru vai cīsiņi, tāpēc izdevīgums materiāli niecīgs.

Mans vīrietis neēd sildītu ēdienu. Ja es viņam sāktu dot līdzi kastīti ar vakardienas makaroniem, viņš pret to noteikti sāktu iebilst. Sviestmaizes neuzskatu par normālu ēdienu, ko pusdienās ēst un uz mājām viņš papusdienot nevar atnāk. Līdz ar to, jau kopš laika gala iegājies, ka mēs ejam ēst kopā uz kafejnīcu.

stefany, pilnīgi nepiekrītu. Šeit runa bija tikai par pusdienām. Manējais strādā solīdu darbu, un pusdienās iet ar kolēģiem vai biznesa partneriem. Ļoti bieži pie pusdienu galda tiek apspriestas darba lietas, nevis izpriecas. Tad nu iedomājos skatu, ka vīrietis izvilktu savu pusdienu kastīti un pateiktu, ka neies pusdienās kopā ar citiem. Tādā gadījumā viņš būtu tikai zaudētājs.
Protams, ja Tavs vīrietis strādā, piemēram, celtniecībā (man nav nekas pret celtniekiem, bet vienkārši cita darba specifika), tad viņš visticamāk būtu pārlaimīgs par Tavu pusdienu kastīti, kuru turpat, blakus objektam, varēs notiesāt.
Tāpēc spriest par attiecībām tāpēc, ka vīrietis vēlas ēst pusdienas kafejnīcā, nevis vakardienas makaronus... :D Turklāt tas nebūt nenozīmē, ka mājās netiek ēstas vakariņas un brokastis.

pašlaik manējais strādā tādu darbu, kurš man ne īpaši patīk, bet, urāāāāāā, viņš saņēma piedāvājumu par paaugstinājumu savā darbā...

Stefany, tā nu gan nav, ja vispār negatavo, tad jā, bet, piemēram, mans draugs (arī strādā 2 darbos, policijā un loģistikā) reti kad vēlas ņemt līdzi pusdienas, jo ar kolēģiem brauc uz noteiktu vietu paēst. Un tad viens nu nevēlas palikt un ēst līdzpaņemto. Es personīgi arī ņemu no mājas ēdienu 50 pret 50, jo bieži vien negribas to, kas ir pagatavots, īpaši ja ēsts jau pirms tam, ne tāpēc, ka nebūtu ko ņemt.
Cumshot, tieši tāpēc, ka ironizē (piedod, ja pārpratu), savā dzīvē to arī darīsi! Ne tikai laukos, arī citur, daudzi tā arī dara. Un vai dēļ stikla burciņas Tavas pusdienas būs negaršīgākas?

par to, kur nu strādā lai paliek, ne jau mērīties nākam uz šejieni :)
ar tām pusdienām ir vienkārši, darba ietvaros bieži vien ēd ārpus mājas, bet visādi citādi pusdienās brauc uz mājām. Turklāt mums patik brokastot no rītiem, tas ir lielisks rituāls un pusdienas neprasās ātrāk par 15 00.
es piekrītu daļēji stefany, ka vīrietim vajag, lai sieviete izrāda par viņu rūpes, pagatavo vakariņas un citādi, jo vīrieša logikā ir iedēstīts, nest mājās kuili un sieviete to kuili gatavo. Tas tā tēlaini protams, protams laiki savādāki, taču kaut kur dziļi sirdī mēs salīdzinām vai vīrietis ir spējīgs pelnīt? Tieši tāpat viņi vīrieši, vai tā sieviete ir spējīga rūpēties?

ja sieviete pati strādā, kāpēc lai viņa taisītu vīrietim vēl pusdienas uz darbu līdzi? vai pats nevar? ja taisa sev, tad, protams, arī otram var uztaisīt, bet ne jau speciāli.
Par tēmu - manējais strādā bankā, bet ne klientu apkalpošanā. Patīk viņa darbs, bet par algu nespriežu - tā mums katram sava. Galvenais, lai viņam patīk savs darbs un sava alga. Ēd viņš visādos kafūžos, nav darbā laika aiziet līdz mājām paēst, tur uz vietas arī īsti nav iespējas tādas.

Brīnos par meitenēm kuras paziņo,ka netaisa pusdienas. atbildiet godīgi,jūs tiešām domājiet,ka viņš visu mūžu paliks ar jums ? protams,ja tas nav nopietni tad neko,bet ja ?
nevajag sevi par verdzeni pataisīt,bet nu pienākumi ir bijuši sadalīti mūžu mužos.
Manējais pats labprāt taisa,bet uz 70% to daru es,un neminēšu cik negatīvi ir izteicies par bijušajam kura nekad nav olu brokastis pat izcepusi.
pamazām tas nograuzt var jūsu attiecības,neviens jau neteiks,ka pametu jo tu negatavo,tas nosēžas un tad rodas problēmas ;)

Cumshot, tava ironija ir stipri vien pārspīlēta.

Cumshot,
tā arī cilvēki laukos dzīvo. Un pamanās arī ne vienu vien bērnu uztaisīt, izaudzināt un vēl skolā aizlaist.

Nav tādas skaidras vīzijas,ko vēlētos dzīvē darīt,bet apmēram jau redzu savu nākotni kā dzīvoju, strādāju gaterī,sieva līdzi pus litra burciņā uz darbu frikadeles ar krējumu uztaisa,avīzēs sviestmaizes ietin,mājās nesu stabīli 200Latus mēnesī/jo nedzeru/Uz svētkiem mums uz galda labākie konzervi no veikala.Ar laiku varbūt ap gadiem 40 nopērku riteni ar ko uz to darbu gateri braukt,ja vēl sieva veikalā strādā un mājās nes 150Latus tad jau mēs kā jaunbagātnieki dzīvotu.Jo man par māju izdevumi mazi.Pie tam ir vēl tiesības,pašlaik izklausās neticami,bet arī pašiem sava mašīna kādreiz var būt,ja iekrāsim ar laiku.

Strādā celtniecībā. Pusdienas ņem līdzi. Finansiāli esmu atkarīga no vecākiem, nevis viņa, tā kā ne man spriest par to, cik pietiekoši pelna.

manējais strādā kazino par dīleri, pelna daudz, pusdienas vienmēr taisu līdz un kārtīgas :) mīlestība iet caur vēderu :)

Manējais parasti iebrauc mājās paēst, ja galīgi nav jābrauc uz mūsu pusi, tad kkur citur iebrauc.

Tā kā nestrādāju, tad vienmēr varu kko garšīgu pagatavot :)

Arī vienmēr ir teicis, ka Lidiņā ir labi pusdienu piedāvājumi.

bet īsti nezinu vai tas, ko viņš dara man iet pie sirds... kā jums, vienalga, ka tik naudu nes mājā?

Paga, kada tam nozime vai tas ko vinjsh dara tev iet vai neiet pie sirds? ( iznjemot gadijumu ja vinjs par zigolo strada) Galu gala tas ir vinja darbs, lai ari pats strada. Nozime ir tikai tam vai VINAM PASAM iet pie sirds tas ko vins dara.

nezinu kam būtu jānotiek, lai es taisītu savējam pusdienas līdzi, tādēļ loģiski, ka pusdieno ārpus biroja. varbūt ja man patiktu gatavot ēst un agri celties, tad varbūt taisītu.
no vienas puses man būtu vienalga, ar ko viņš nodarbojas, galvenais, lai pašam patīk, nekaitē ne savai, ne man mani fiziskajai un psiholoģiskajai veselībai. nauda nesmird. taču no otras, protams, skatītos no reāli izveidojušās situācijas. ar viņa tagadējo darbu es esmu apmierināta :D cik tizli skan, it kā man ar to būtu kāds sakars. viņam patīk, pelna pietiekami, pamest netaisās, jo ir arī izaugsmes iespējas, un tas galvenais.

Aviaacijaa, bet nevis ar kaut kaadaam lidkompaanijaam, bet inzhenierijaa un tehniskajaas lietaas, kur taisa lidmashiinas. Man patiik, jo tas kaadreiz bija viens no maniem mazajiem sapniisiem, zheel, ka no fizikas neko nejeedzu :D
Nedziivojam kopaa, bet zinu, ka vai nu eed kafejniicaas vai ieprieksheejaa vakaraa pats sataisa sev liidzi, ko eest.
Vienalga cik nes maajaas to algu.

Mans draugs ir sportists, kad dzīvojam kopā, tad brokastojam, pusdienojam un vakariņojam kopā pārsvarā mājās, bet tā kā lielākoties viņš ir ārpus LV, tad nu pats sev taisa visas maltītes. Es lepojos par viņa panākumiem, bet nav viegli, jo esam tālu viens no otra.