vecās drēbes.

Es nelieku pie miskastēm, ir pietiekami daudz cilvēku kam tagad nav viegli. Sameklēju un atdodu. Saplēstas izmetu.

PASSION,

man arī ir vecāki saglabājuši bērnības drēbes, mazās kleitiņas, rāpulīšus, kostīmiņus, tik mīlīgi (l) , ceru, ka man tālā nākotnē būs kāda peciņa, kurai uzvilkt kādu no manām mini drēbītēm. Ļoti žēl, ka saglabāta tikai maza daļa, lielāko tiesu mamma atdeva draudzeņu bēbjiem.

metu ārā drēbes tikai tad, ja tās ir pavisam sliktā stāvoklī - izbalējušas, ar caurumiem utt. Bieži vien ir tā, ka apģērba gabalu uzvilku tikai 1-2 reizes un vairs nepatīk vai arī ir nesāts, bet tāpat labā stāvoklī - tādos gadījumos aizvedu visu uz Sarkano krustu vai radiniecēm no laukiem, viņām vienmēr prieks :)

Queen - tas ir tik forši :) tām drēbītēm es saskatu lielu vērtību.. tagad tās, kuras nēsāju, jā, mierīgi varētu kādam atdot, bet tās maziņās laikam nekad, man ar nav liela viņu kolekcija, bet ir tie apģērbi, kas bija mani mīļākie , ak (l)

liec taču http://www.atverskapi.lv ko tik tur netirgo?! tur ir arī sadaļa ar lietām ko dāvina, ja negribas tirgoties :D

atsevišķas drēbes varu nēsāt gadiem, jo man viņas ir kvalitatīvas, vienmēr labi izskatās, bez tam, velku ļoti reti, līdz ar to bieži vien sajūta, ka jauns.
reizi mēnesī-divos gan izbrienu cauri skapim, un tās drēbes, kuras vairs nejūtu kā savas (gan vilktas, gan arī nekad nevilktas) atdodu māsai, mammai vai māsīcai.
tās, kuras sāk šķist jau pavalkātas, sapakoju maisā un nolieku pie lielajām miskastēm.
nekad nespēju novalkāt tā, ka izskatās neglābjami. nekad arī nepieķeros, līdz ar to arī nav problēmu atbrīvoties no visa, kas nav vajadzīgs :)

Esmu krājējs, cenšos ar šo slikto īpašību tikt galā... Ir vesels skapis lauku mājās ar drēbēm no skolas laikiem - izmēra ziņā der, defektu nav, bet apzinos, ka tādus nekad vairs nenēsāšu, tomēr izmest nevar. Tur nonāk arī morāli novecojis apģērbs, skaistas drēbītes, kas jau sen ir par mazu utt
Otra kategorija ir vairāki firmīgi džinsi, kuru vilkti pāris reižu vai nemaz, jo īsti nederēja. Tagad vairs nenēsāju tādus modeļus, stāv skapī. Ārā nemetīs, par 2 Ls sludinājumos arī negribas notirgot tādu, kas ir klasiska stila, jauns un pirkts dārgi.
Tā nu tas savācas :D Ik pa laikam cenšos saņemties un drēbes, ko nenēsāšu sagriezt gabalos un izmest vai arī sadzedzinu. Visu laiku galvā tā stulbā doma - a ja nu noderēs, pa mājām utt utt

Labas, bet lietotas drēbes atdodu draudzenēm vai nesu uz charity shop. Jaunas tirgoju ebay (šopaholiķe- galvenais nopirkt, un bieži vien pirkums tā arī nostāv skapī ar nenoņemtām cenu zīmēm)
taisu revīziju, lai atbrīvotu vietu jaunām lietām. Ik pa laikam mainās krāsas- varu staigāt melnās drēbēs un pēc mēneša melnam virsū vairs neskatos, gribas spilgtākas krāsas :)

Tā kā man besī, ja skapis ir pārbāzts un neko nevar atrast, tad piespiežu sevi ik pa laikam uztaisīt revīziju. Ja drēbes ir pavisam novalkātas, metu ārā vai pārvēršu par grīdaslupatu. Bet pārsvarā tik ļoti nenovalkāju drēbes un atdodu labdarībai. Tagad arī 2 lielas kastes savāktas, ko atdot.

Ja lieta laba, bet pašai vairs nepatīk/neder/vai nav pat uzvilkta, atdodu radiem/draugiem/paziņām. Kādreiz labdarībai devu. Labāk atdodu nekā par pāris latiem bendēju savus nervus un izmetu dārgo laiku, mēģinot to kādai pārdod, ka te pēkšņi pārdomā vai neatnāk.

Kas vēl valkājams, bet ne ārā, nēsāju mājās. Novalkāto metu ārā (tagad jau pietiek pāris reizes izmazgāt, lai daža laba manta izskatītos kā 100gadus nēsāta).

Apnikušās drēbes, par kurām esmu pārliecināta, ka vairāk nekad neuzvilkšu lieku maisā. Mamma kkur ved, laikam uz sarkano krustu. Ja no tām vēl ir kkas smuks un jēdzīgs, vai kkas mīļš piedāvāju draudzenēm. Vecās novalkātās izmantoju kā puteklļu lupatas vai izmazgāju grīdu :D

Man arī ir grūti šķirties no drēbēm, jo škiet - vēl noderēs kādreiz, saistās ar patīkamām atmiņām, bet reāli apzinos, ka vairs diez vai kādreiz vilkšu. Drēbes, kuras novalkātas, izmazgājušās utt, metu ārā, lai gan tas nenotiek bieži, pārējās, kurām viss ok, bet vienkārši nevelku, stāv skapī atsevišķos plauktos. Īsti nav kam atdod, ārā mest žēl, labdarības iestādēm jau sen vairs kā neticu. Pirms vairākiem gadiem vedu vienai mazākai meitenei uz diezgan dziļiem laukiem, viņa vienmēr bija ļooooti priecīga par jaunām drēbītēm un citām lietiņām, kuras atdevu ;)

Bet es tās drēbes nekad nepērku nenormāli dārgas, tāpēc patīk biežāk pamainīt, nevis nopirkt kaut ko ļoooti dārgu un staigāt vairākus gadus :) Piemēram uz pasākumiem - citi nopērk vienu glaunu kleitu un staigā vairākus gadus visur ar vienu, es tā nevarētu :) Un vismaz nav žēl, ka pēc tam netiek tik bieži vilkts :) Tiesa gan - noteikti ar gadiem šis mans viedoklis mainīsies :)

Man kaut kā nesanāk "novalkāt" drēbes. Tās, kas galīgi vairs nepatīk un vairs neizskatās pārāk forši, paturu kādu laiku bēniņos, pēc gada saprotu, ka tas ir bezjēdzīgi un tad izmetu. :D
Pārējās, kas vienkārši apnīk vai man kļuvušas par mazu, pārdodu atverskapi.lv . Tikai pirms divām nedēļām sāku to darīt.

Domāju, tas ir diezgan stulbi mest ārā pilnībā normālas lietas, kas vienkārši pašam nepatīk, bet citi labprāt nopērk. ;)

Sveicināti ! Nopirksu , jums vairs nevajadzigus bērnu , vīriešu , sieviešu apģērbus apavus , somas par simbolisku vai jums adekvātu samaksu .
Rakstiet uz e-pastu [email protected]
Vai zvanat 27518035

ir taču iespēja lietotas, bet morāli nenovecojušās drēbes tirgot vai iemainīt http://www.atverskapi.lv/lv/ īpaši, kad mainās sezona - vasaras drēbes varētu jau tagad sākt patirgot, jo skapis man ir pārpildīts :D

Ja ir vēlme, noteikti laukos ir kādi draugi, radi, kuriem zināmas ģimenes, kuras priecātos par jebkādu apģērbu. :) Ir visi tie Sarkanie krusti un citas organizācijas, kur nodot apģērbus un sadzīves lietas, lai nav jāmet laukā.

Tādas, kuras jau savēlušās, izdilušas, metu laukā, citreiz izmantoju kā lupatu, morāli novecojušas vai tādas, kas par lielu/mazu, atdodu kādam, kuram tas varētu noderēt. Es arī tomēr pa māju nespētu staigāt caurās trenūzenēs un savu laiku sen kā nokalpojušā maikā. Pa māju staigāju drēbēs, ar kurām laukā īsti kkur doties negribētu, citreiz nopērku kādu vnk. maiciņu, bikses mājas valkāšanai, bet to pēc vajadzības, nav katru sezonu cita garderobe.

Es savas drēbes visbiežāk atdodu māsai vai kādiem draugiem.Katru sezonu nepērku jaunu garderobui,metu ārā drēbes tikai tad,kad tās ir kļuvušas cauras vai viņas patiešām neviens nevilks.Daudz kas ir palicis pa māju,laukiem nēsāšanai.

Mēs laiku pa laikam savācam visas vecās drēbes un vedam uz sociālo dienestu. Parasti tur par to ir ļoti priecīgi, it īpaši par bērnu drēbītēm.

Vakar divus maisus izmetu ārā, jo pārvācos un liekas mantas stiept līdzi negribu.