jo man arī bija mirklis,kad domāju-viss,laikam jāšķirās,tāpēc ka vīrietis vairs vispār necentās..es tur mēģināju tā un šitā , visādi ,lai viņam būtu labi ,mums atkal būtu labi, bet tad sapratu,ka tas īsti nestrādā , paliku vēsāka, tā necentos un viņam pieleca,ka kaut kas nav kārtībā un sāka mani atkal mēģināt nomedīt...ir jau sākumā grūti pamainīt lomas, būt vēsākai nekā gribās būt, bet ko darīt,ka man ir tāds,kuram ir jāmeda, jāmeda un nav interesanti,ja visu laiku rāmi sēž mājās, ir sieviete ar dvēseli un sirdi viņa. stulbi jau ...citreiz pat domāju vai vispār vērts, jo gribās jau būt patiesai es neviss citreiz pietēlot vēso. ar laiku jau pierod..ja esmu projām,tad cenšos nociesties un pirmā nerakstīt, nezvanīt..vismaz kādas 2 dienas paignorēt,lai viņš sailgojas un piezvana utt.
375
