Manuprāt, muļķīgi kaut ko mākslīgi spēlēt, ja tāda neesi pēc būtības. Sekas nav paredzamas, kā viņš to uztvers, kad pēkšņi paliksi vēsa, tēlosi, ka Tev ir kāda uzmanība no citiem, kādi noslēpumi utml.
Nu, es principā esmu tāda kā Tu, nekad nedarīšu ko tādu, kas varētu viņu sāpināt, padarīt greizsirdīgu.. Moš arī esmu pašsaprotama, bet man liekas, viņam ir ļoti būtiska šī sajūta, ka uz mani var paļauties, mājās ir harmonija un stabilitāte. Par to arī saņemu pretī, vairāk kā dodu. Esmu pārliecināta, ka ar maitiskumu šo visu izpostītu, reizēm jau man uznācis niķis un tad.. vispār pēctam pašai ir pretīga sajūta, ka esmu iegrāvusi to mieru, tad jāpapūlas krietni, lai restaurētu, lai tiktu atpakaļ pie iepriekšējās sajūtas. Viss tas ir tik trausli, nedomāju, ka tā vajag spelēties.
Var pa tiešo parunāties, ka gribētos kā sākumā, kādu pārsteigumu, lai viņš atnestu tās puķes, aizvestu uz restorānu utml., ka Tev tas būtiski.. un vari pati radīt kādu no tiem ikdienas krikumiem, par ko sieviešu žurnāli raksta, romantiskās vakariņas, zīmite kabatā vai uz ledusskapja uzsprausta, spontāns uzaicinājums uz randiņu u.c.
375
