Man tādas problēmas nav, jo esmu mājās ap 19:00, draugs ap 22:00 vai pat vēlāk. Kamēr viņš nav mājās, es pa retam ēst pagatavoju, māju piekārtoju, traukus nomazgāju, vannā pamērcējos, lasu grāmatas, skatos TV... un vakarā pēc uzēšanas un kopīgas tējas padzeršanas gribas tikai dīvānā izklāties un paklusēt.
100% problēmas rodas no tā, ka pašam nav ko darīt vai nav pietiekamas slodzes. Pirms kāda laika mani arī besīja, ka draugs atnāk mājās, parunājas un tad iekrīt transā un manī neklausās, blenžot savā datorā, bet kopš katru dienu jāiet uz darbu un vēl pa naktīm maģistra darbu rakstīju, novērtēju, cik jauki, ka otrs nezāģē Tevi un atnes kādu saldumiņu no veikala vai ēst pagatavo. Otrs cilvēks arī ir dzīvs un nav nekāds klauns, kam jāizklaidē pēc smagas darba dienas. Turklāt, ja brīvdienās tik daudz jauku lietu darāt kopā - domāju, ka vienkārši jāmaina attieksme vai pašai jāatrod darbs uz pilnu slodzi. Radīsies sapratne!