Kas pirmais iekritiis aciis!

Rīga...ar savu savdabīgo krāsu un smaržu.. atceros pirmās ienas kad spēru savus studentes nedrošos soļus pa Rīgas bedrainajām ielām.. skatam paveras reklāmas, izkārtnes,var sajust restorānu un kafetēriju smaržas.. dzirdamas dažādas valodas un Rīgas smalko dāmu papēžu klaboņu. Noskan tramvaja metāla riteņu klaboņa un gaisā uzspurdz baložu bars. Gadiem ejot cilvēki degunu nodur zemāk un zemāk, un pamana tikai bedres, ubagu žēlabainos ksatus, sajūt centrāļtirgus zivju paviljona smārdu un vasaras tveicē iznīkušās sabiedrības padušu smaku. Pazūd smaidi un krāsas..sintētiskā smaržu virpulī un katrs ar savu masku mēs ejam pa ielu un spēlējam savu iedomu lomu. Iesaku pacelt acis māju jumtu augstumā.. ticiet man jūs saskatīsiet citu Rīgu.. smalkas arhitektūras cakas, romantiski balkoniņi ar ziediem, kāda tiko izmazgāta veļa vējā un lielie vadu mudžekļi starp ēkām kā līnijas uz kurām rakstīt pašiem savu Rīgu
Nemitīgā vāveres ritenis kas gribot negribot ierauj tevi savā ritējumā un Tu sevi lepni nodēvē par Rīdzinieku...tāda jau ir tā galvaspilseta.. patīkama vai nepatīkama... tas viss piederas pie šejienes. Citās eiropas galvaspilsētās viss ir tas pats tikai daudz daudz koncentrētāks un plašāks... Un atceramies ka attieksme veido attieksmi ..smaids rada smaidu...

labaakais koments ever daudzu gadu laikaa sheit,cosmo!!!!

Esmu centra meitēns, un tas, kas iekrīt man acīs pirmais, noteikti ir parku zaļums. Parasti sanāk atbraukt, kad nolijis.. Cilvēkus, godīgi sakot, īpaši nepētu, vienmēr skatos kaut kur gaisā, uz mājām, skatlogiem, puķēm, pamanu vien izteikti skaisti, gaumīgi ģērbtās sievietes, kaut kā esmu iemācījusies ar gadiem visā tajā pilsētas burzmā filtrēt savu uztveri, redzu vien to, ko gribu redzēt :D

Piemēram, šodien sēdējām ar draudzeni ilgi ilgi pretī Operai, vienkārši baudīju mieru, gaisu, krāsu... Neskaitāmi cilvēki pagāja garām, bet ja man tagad kas jāraksturo, jāizvelk kāds vidējais aritmētiskais, kā jūs te dažas darat, tad neatceros neko.. ak jā, daudz garo svārku, hah, tai skaitā man, protams, tur, kur dzīvoju, var teikt, nevienai nav. :)

Man pirmais, kas "iekrita" aciis bija zalie koki un zaale... biju arprataa noilgojusies.. joprojam trukst man plavas un mezi... ehhh...