Labvakar tām kuras vel ir nomodā/netusējās šovakar. :) Mans draugs pirms nedēļas aizlidoja uz UK uz 2 mēnešiem. Kad viņš bija te, tad viss bija lieliski, mani nenomāca liekas domas, jutos laimīga, nebija iemeslu bēdām. Bet tagad es nezinu vai es jūdzos vai kā. Pirmās dienas es katru vakaru raudāju, bet šķiet, ka man tas ir normāli, jo es ļoti pieķeros cilvēkiem un esmu ļoti jūtīga. Bet nu manu prātu aizņem tādas domas kā domas par mīlestību. Es vēlētos viņam atzīties mīlestībā, bet es negribu kaut ko sasteigt, es negribu riskēt ar neērtām situācijām. Tas ir iemesls kāpēc uzskatu, ka man jāgaida. Reiz viņš teica, ka viņš zin, ka es viņu mīlu un ka īstajā mirklī viņš man atzīsies, ka mīl mani. Es viņam neesmu teikusi, ka mīlu viņu. Viņš gan reiz teica, ka dievina mani, bet viņš bija iereibis. :D Bet vakar viņš pats to atgādināja, ka bija teicis. Varbūt es lieki satraucu savu prātu ? Nezinu vai te var kaut ko ieteikt, bet paldies par uzklausīšanu.
146
