Mūsu, dāvanas vai saņēmēja vaina?

lieta

Piekrītu pārējām par to, ka nevajadzēja tik atklāti izradīt nepatiku un klaji izteikties par to, ka tāds jau redz ir. Tā tomēr man liekas neaudzinātība un nepieklājība no saņēmējas puses.. interesanti kā viņa justos apgrieztā situācijā?

Man ir tāda nostāja, vienalga kāda dāvana galvenais, lai ir no sirds, tas tā mazpazīstamiem cilvēkiem, tuvajiem apmēram pasaku, ko man gribētos, bet tas arī nav skurstenī iecirsts, ka man tieši to vajag.
Ļoti netaktiski no sievietes puses, varēja vismaz muti turēt citu, turklāt tas ir jauns, varbūs viņas ir vecs un sagrabējis.

Tiesi taapeec ,es visiem saku,lai man nekaadas davanas nedaavina!Loti gruuti ir paraadiit to patiku,ja nepatiik-paveeleet nevar ...ja nepatiik ,tad nepatiik!Tomeer es laikam nekad kaut ko taadu nespeetu pateikt!Panemtu daavanu ,pateiktu paldies un viss!Ir tomeer jaareekinas ar otra cilveeka juutaam-domaats,pirkts utt!Tagad domaaju,kaa es mekleeju visiem daavanas....stundaam staigaaju pa veikaliem un praatoju...Sev ,zinu preciizi,ko gribu -negribu!Otram tiesaam "nezeeliigi" gruuti atrast!

savukārt šeit es varētu arī pateikt, nu kur prāts iedomāties dāvināt mikseri!!! Pavisam nopietni... ir taču jāsaprot, ja nav super tuvi cilvēki, dāvanas izvēli vajag balstīt uz kaut ko elementāru, nu nav nepieciešams aizrauties ar viņu elektro preču ierīču medībām... šeit es domāju tā, ka ne dāvana bija atbilstoša, ne saņēmēja korekta atbilde.

Bezkaunība.

++

Atcerejos, kad biju mazaka, kada 12 vai 13 dzimsanas diena man bija pilna maja visiem. Veru vala davanas un viens puika man bija uzdavinajis bilzu albumu, man skiet, ka taja laika tas bija topa :D Un es ta loti skali noteicu - "Jezin atkal albums". Puika saka raudat, es no mammas lielo morali :D

Pagajusos ziemassvetkos ar savu virieti viens otram pulkstenus davinajam, es menesus 2 zinaju, kas man bus, kada krasa, jau sadomajos ar ko savilksu kopa, bet kad atveru, seja pati saviebas. Un izradijas, ka perkot vinam pulksteni ari biju kludijusies, ta nu kopa gajam mainit :D

Bet nu vispar, es nevaretu pateikt, nu fuj, man tads ir jau vai man tads nepatik, janes atpakal. Loti nesmuki. Bet parasti jau cilvekam pec sejas var pateikt - Patik vai ne

Ja godīgi, es laikam esmu izaugusi, un praktiskās dāvanas kļūst aizvien mīļākas....
Protams nepatīk, ja pirms tam uzjautā ko dāvināt un tad to arī uzdāvina. Bet, ja, piemēram, man mīļotais uzdāvinātu trauku mazgājamo mašīnu, es būtu starā....turklāt viņš būtu padomājis arī par mani :)

Nesmuki, draudzene man uzdāvināja iepakojumu ar 4 nagulakām, biju nelaimīga, jo man ir īsi nagi un krāsot es nemāku.

dāvana var patikt vai nepatikt, bet tas ir nepieklājīgi, pieklājīgi jāpasakas un tad dari ar to dāvanu,ko gribi

Es nekad neizrādu, ka dāvana nepatīk. Priecājos un saku paldies!
Ja man būtu jau tāda lieta mājās, tad ar mierīgu sirdi varētu atdot kādam citam un šamie nemaz nenojaustu, jo domātu, ka lietoju.

ja man uzdāvinātu to, kas jau ir - lietotu jauno, jo tomēr jaunāka lieta, bet savu veco pārdotu :)

Godīgi sakot, es nedomāju, ka namamāte patiešām sliktu domāja. Vienkārši - sanāca netaktiski izteikties. Ko tad viņai melot un teikt, ka jau 5 gadus grib šādu ierīci nopirkt, bet naudas nepietiek, tāpēc tagad mūžīgi būs pateicīga? Man neliekas nekas briesmīgs, ja pasaka, ka tāds jau ir (tas nav tas pats, kas pateikt "man dāvana riebjas, fui, cik pretīga krāsa u.tml.) Ja gribējāt, lai nebūtu, vajadzēja prasīt, ko tad viņai vajag. Tā kā, manuprāt, vaina ir gan namamātei, gan autorei. Un taisnība ir kaut kur par vidu.

Man patiktu :))

pagājušajā dzimšanas dienā vēru vaļā draudzeņu priekšā sadāvinātās dāvanas.. vienmēr esmu slēpusi to vilšanās sajūtu, ja tāda rodas, atverot kādu dāvanu.. tāda bija, bet ne par dāvanu, bet gan tieši par kvalitāti un tā.. it kā jau draudzene, labi pazīst un tā, bet - uzdāvina man lietotu nagu laku, manāmas lietojuma pazīmes.. uzdāvina man lietotas šķidrās acu ēnas, uzdāvina lietas, kuras izskatās, ka ir mājās no atvilknēm sagrābstītas. tajā brīdī gribējās pateikt viņai - nu, ja tev ar naudiņām tik švaki, tad kaut vai nopērc vienu, maziņu lietiņu un no sirds, jo es jutu, ka dāvana, vienalga, lietotavai nē, bet nav no sirds, nav pa manai gaumei un viņai mana gaume nav sveša. kad runa aiziet par kosmētikām, esot veikalā it īpaši, ir gadījies, ka neapzināti stāstu, kas man patīk un kas nē, tā es arī palīdzu no vienas puses.. bet lai arī kā, es to neapmierinātību neizrādīju, bet domāju, ka bija cilvēki, kuri redzēja man cauri :)
tā kā rīkojās cilvēki autores gadījumā - fuj! es tā nekad nedarītu ;)

Uz sālsmaizēm parasti prasu, vai ir kaut kas, ko vajag. Lai tiešām nav tā, ka saimniecei viens blenderis mājās ir un vēl trijus atnes dāvanā :D
Bet no viņas puses arī nesmuki tā izteikties. Lai gan - vismaz atklāts cilvēks :D

Es notēloju, ka patīk un pēctam pārdāvinu. Nekad tik netaktiski nerīkotos.