Prakse no prakses jeb "Darbs, prakse, pieredze, nākotne"

Ir bijušas vairāka prakses, pirmo praksi savienoju ar haltūrām+mācībām, priekšniece un kolēģi bija fantastiski, viss ļoti patika, strādāt orakses vietā vajadzēja daudz, bet ar haltūrām tur varēja ļoti labi nopelnīt. Pēc prakses tur nepaliku, jo tur nebija brīvu vietu+man pat domas nebija par palikšanu, lai gan šobrīd strādāju tieši vienu stāvu virs sava iepriekšējā kabineta:)
Otrā prakse bija tikai papīriem par praksi domāta, reāli jau es tur darīju un strādāju, bet zināšanas neieguvu, algu nesaņēmu, haltūru nebija. Kāpēc tad es tādu praksi izvēlējos? Tās ģeogrāfiskās atrašanās dēļ:) Un kolēģu tur nebija, jo uzņēmums sastāvēja tikai no 2 cilvēkiem, no kuriem abi kaut ko vienmēr apsekoja, tā kā mēs praktiski viens otru neredzējām, nepazinām.
Trešā prakse bija mans darbs, kuru pieņēma/ieskaitīja kā praksi, lai arī laikus nepieciešamos dokumentus neaiznesu, pasniedzējs ticēja, ka es tur strādāju arī bez atskaitēm, jo bija iepriekš lasījis un redzējis video par manu darbu. Kolēģi? Labākie, ko vien var iedomāties! Gan Latvijā, gan ārzemēs! Pieredze...šaubos, ka kaut kur citur būtu tik daudz ieguvusi tieši pieredzes un kontaktu ziņa, taču nākotne šajā darbā nav iespējama, projekts beigsies, būs jāmeklē nākošais:)

426879513, paldies par pieredzi, nevienai citai nav ar ko padalīties :( ?

Mana pirmā prakse bija lielā uzņēmumā ar lielu finanšu departamentu. Diemžēl mana prakse bija bezjēdzīga, jo neskatoties uz to, ka gan mans zināšanu līmenis bija augstā līmenī, gan arī pieredze finanšu lietās- tālāk par dokumentu štampelēšanu un saspraušanu mani nelaida. :D Bet nu tā man vairāk bija kā izklaide- gribēju izmēģināt kā tas ir būt praksē.

Otro reizi, pēc pirmās pieredzes, es sapratu, ka praksē neiešu. Sarunāju ar mani ex šefu, lai man saliek prakses zīmogus un parakstus, par cik par uzņēmumu zināju visu, tad bija ļoti viegli arī rakstīt prakses atskaiti.

Studiju 3. kursā biju atradusi pati darbu, man piedāvāja strādāt cits uzņēmums, ko vadīja attāls radinieks. Viņš bija padzirdējis, ka studēju attiecīgo jomu.
Kā reiz piedāvājums sakrita ar prakses vietas meklēšanas laiku. Atstāju iepriekšējo darba vietu un sāku praksēties jaunajā. Tā nu esmu te vēljoprojām - pavasarī aizsākās sestais gads.
Prakse bija mana darba vieta, universitātē tai bija atvēlēts laiks, nekādas mācības paralēli nenotiek (vai tas vispār kaut kur savienojas?).

Kolēģu attieksme ļoti laba, iegūtā pieredze un zināšanas neatsveramas. Prakstiskā darba pieredze ļāva ari lielāku izpratni izstrādāt diplomprojektu.

Tagad esmu stabils speciālists savā jomā.