Jāatzīst, ka visus komentārus rūpīgi neizlasīju, varbūt tas pie vainas, bet sapratu, ka katrai savi nosacījumi, pēc kuriem cilvēks "skaitās" vai "neskaitās" patriots.
Man patīk citas zemes, ja būtu vajadzība vai iespēja, kādu laiku būtu ar mieru padzīvoties arī citur, bet es ne pret ko negribu mainīt Latvijas pelēkās debesis vai, nezinu, egļu mežus un pašsalasītu sēņu grozu. Piekrītu Librai, ka tā paīstam mani sapratīs tikai te - vienalga, cik ļoti es spētu iedzīvoties citur, cik labus kontaktus izveidot, es tik un tā citur vienmēr būšu mazliet sveša.
Un vispār, ir tāds viedoklis, ka tie, kas 18. novembrī tikai šņukst himnas laikā, neesot nekādi patrioti, jo vajagot reāli ko darīt savas valsts labā, tikai tad tas esot pa īstam. Sava biznesa, ar kura palīdzību paaugstināt valsts dzīves līmeni, man nav, politiskajā darbībā aktīvi neiesaistos, lai gan cenšos būt toleranta, dažkārt politiskie kašķi starp dažādām nacionalitātēm mani mēdz aizvainot arī personīgi, himnas laikā šņukstu, Dziesmu svētkos vispār apraudos un bieži no rītiem vienkārši aiz laimes nopūšos, ka pie loga zied mans jasmīns, mauro kaimiņu runcis, savu Jāni kaut kur tālumā rāj kaimiņu Velta un es tam visam jūtos piederīga. Laikam man tā sakņu sajūta tomēr ļoti, ļoti svarīga. Priecājos, ka tā.