. Mūsdienās, manuprāt, Latvijas pozitīva vārda nešana pasaulē arī ir patriotisms (kāpēc nav?)
Es runāju piemēram, par sevi, un ja es nestu Latvijas vārdu pasaulē, tad pirmkārt sevis dēļ, un ja nu gadītos tā, ka tas popularizē valsti, tad es necenstos no tā atteikties vai mainīt tautību. Vai tad visi, kuri ir izdarījuši kaut ko valsts labā ir patrioti? Man jau šķiet, ka noteikti nē un ar valsti viņu darbiem nav nekāda sakara. Ir atšķirība, vai tu apzināti upurē sevi kaut kā valstij vai nē.
Tad kas nav patriotisms? Slikts cilvēks nav patriots, jo viņš ir slikts cilvēks, bet labs cilvēks ir patriots, jo ir labs cilvēks? Labi, man nāk miegs, es vairs nezinu ko es te rakstu, bet lai nu kā, atkārtošu sevi vēlreiz un teikšu, ka manuprāt, patriotisms noteikti sevī ietver kaut ko papildus, kaut kādu konkrētu kalpošanu valstij (šī te nebraukšana prom vai došanās armijā ir dažas no fanātiskajām izpausmēm), sevis upurēšanu.
Es skatījos to, kas ir definīciju veidā un piemēram, arī šeit: "1. Savas dzimtenes, tautas mīlestība, uzticība savai dzimtenei, tautai, gatavība pašaizliedzīgi darboties to labā." Nu nez, manā ikdienā nekāda pašaizliedzīga darbošanās valsts labā neietilpst.
Nu, nu cieņu, manuprāt ieaudzina pilnīgi pret visu reizē, nevis kaut kādas atsevišķas ideoloģijas ietvaros. Arī cieņa sevī neietver patriotismu. Ja es gribu, es kritizēšu valsti kurā piedzimu, taču dedzinot karogus apkārt neskraidu un himnu nenozākāju. Izturos pret to neitrāli.