patriotims,hmm,šijos laikos jau diez gan plašs un izplūdis jēdziens.
Man šķiet, ka patriotisms ir tad,kad tu bez kauna stāsti cilvēkiem no kurienes,esi stāsti par tradīcijām un lepojies ar tām. Labi Latvijā nav laba ekonomiskā situācija,valdība s*kā, bet Latvijai ir,lai gan nu jau es drīzāk teiktu bija ļoti daudz un nesabojātas tradīcijas, mēs esam tādi dabas cilvēki. Tagad mums jāņi ir vairāk tādi čomu nodzeršan;as svētki,nesaku par visiem,bet bieži,bet kādreiz,akd šie svētki tika svinēti kopār ģimeni,tika dziedāt ,dejots un kopā priecājaš,tad tas bija tik forši.
īpaši par šo tēmu aizdomājos futbola ietekmē, kad itāļi no visas sirds un dvēseles dziedāja savu himnu, kā tad ir ar mums vai mēs no visas sirds un dvēseles dziedam savu himnu, vai mums tas liek lepoties un liek justies pacilātiem?
Man patīk Latvija kā zeme un es vinmēr būšu gatava dot priekšroku atbalstam draudzīgiem,uzņēmīgiem,foršiem latviešiem,ja kādreiz vajadzētu atbalstu vai kaut ko tādu. Bet es esmu bijusi dzīvojusi ārzemēs un tā kā man arī tur iur atmiņas,tad attiecīogās valstis man ir kļuvušas tuvas sirdij. ES personigi varu teikt,ka es tiecos uz to,ka gribu dzīvot ārzemēs, ir lietas,kas man atgrūž no šīs valsts un tā ir tieši sabiedrības attieksme, protams, visur jau ir attiecīgi indīgi indivīdi,bet man anv bijusi tā labākā pieredze un en tikai tapeč es gribu dzīvot citur arī dēļ tā,ka es emsu cilvēks kurš mīl pārmiaņas :)