He, man tā nav gadījies, jo parasti dabūju vietiņu, kur apsēsties. Bet arī sēdošajiem pasažieriem gadās visādi. :D Biju pārliecināta, ka blakus sēdošais pasažieris ir izkāpis, bet es tik skatījos pa logu. Kad kāpu ārā, ar vienu roku paķēru somu, bet ar otru centos atbalstīties pret blakus esošo sēdekli un izkāpt. Nu bet,protams, ka man tas arī izdevās. :D Iedomājieties viņa un citu pasažieru acis, kas to redzēja, kad meitenes roka atrodas uz vīrieša bikšupriekšas. :O :D Un es vēl apstulbu un lielām acīm skatos te uz roku, te uz viņa seju, kas smaidīja kā Maija saulīte, te atkal uz roku un tad tik noņēmu. Sarkana, samulsusi tomēr palūdzu, lai palaiž un izskrēju no autobusa. Apmulsumā negribēju stāvēt pieturā un vēl gaidīt, kad šis autobuss pabrauks garām, iekāpu citā autobusā un nobraucu kādas 4 pieturas. :D Tagad pirms kāpšanas ārā vienmēr pārliecinos, vai blakus kāds nesēž. :D