Likteņa ironija.

Es noteikti ticu ,ka ir kaut kas augstaaks par mums-kaut kas taads,kas notiek ,mums pasiem "daudz neko nedarot"!Manaa dziivee noteikti-brauciens uz Ameriku, izmainiija visu manu dziivi...!:)

man prieks :)

Ir gadījies.
Sen atpakaļ patiku kādam puisim. Un viņa draugs centās mūs savest kopā.
Savukārt, manai draudzeni un puisim, kas gribēja mani savest ar savu draugu bija simpātijas, centos draudzenei iestāstīt, lai rīkojas, jo puisis foršs.

Beigu beigās abi savedēji ir kopā. Šad tad ar draugu pasmejamies par to. :D

Un pēc tam, kad simpātijas norima, draudzene uzaicināja uz ūdens pīpes vakaru mani un savu bijušo simpātiju.
Un tur mēs viens otram iepatikāmies. 3 nedēļas pēc kārtas visi trīs tikāmies dzērām džinu, pīpējām pīpi, kā jau tad, kad bija 16 gadu. Un katru reizi draudzenei zvanīja tētis un teica, ka jābrauc, tad uz Madonu uz kafejnīcu, tad uz jūru utt.
Beigās katru reiz palikām divatā. Un tā viss sākās, nu jau 4 gadu garumā.

Pastāv, jo nereti ar mums notiek neiedomājamākās lietas. Es ticu, ka viss notiek tā kā tam ir jānotiek, tā kā ir lemts :)

Zaaveeta pluumiite-es domaaju ka kaadreiz cilveeki satiekas tiesi iistajaa laikaa-jaanotiek kaadaam parveertiibaam...!Es domaaju nejausas tiksanaas-negribot pasai ,tomeer aizgaaji uz kaadu balliti.Es to sauktu par likteniigu balliti ,ja satiki savu viirieti tiesi tur !Tas taads piemeers!:)

man gribējās ticēt,ka man blakus ir cilvēks,kurš ir mans liktenis.
tā teica daudzi un es dzīvoju ar tādam sajūtām.
viss mūsu stāsts likās kā filmās, bet nebeidzās tā,kā gribētos.

nu jā, jo man tagad situācija tāda, ka tik ļoti gribas atpakaļ to, kas bija un daudz kas notiek it kā uz to pusi, ka tas varētu notikt, bet varbūt
kļūda tajā, ka cenšamies pārāk ilgi saglabāt to, kas jau sen nav.

curious
ir bijis līdzīgi, kad apkārtējie saka, ka esmu ideālā meitene un vēl joprojām esmu, lai arī kā būtu rīkojusies. bet nu mums jau jādzīvo ne ar viņiem.

žāvētā plūmīte, pārāk ilgi turoties pie aizgājušā mēs zaudējam laiku un iespēju kaut kam jaunam

Né nu par to absolúti dīvaino satikšanos vietà, kur tas nav iespéjams principá, un noklúšanu citā valstī, man- tipiskajam mājas kakjim.. nu, te varētu uzrakstít kādu stàstu- atbrauca, ieraudzíja, panjéma:D Tur bija vesela notikumu virkne, piedàvāja darbu, ok noriskéju, pēc mēneša satiku vinju un jau péc vēl dažiem atkal noriskéju un no darba aizgàju un pàrcélos, vairs tà īsti neatceros veco sevi, ir samainījies viss mans skats uz dzīvi kopumà.

Es tikai tagad zinu, ka nedrīkst baidīties, ir jāmégina teikt dzīvei- jā:) Un tad kā pa kjèdi notikumi sàk pakàrtoties un nākt virsù varbút pat vairàk kà spèj noturét:)

nu jā, es tagad iesprūdusi cerībās uz veco un atgrūžu to jauno, kas iespējams jau ir ienācis manā dzīvē.

Man jau liekas, ka liktens - sliktens šoreiz bija man labvēlīgs un saveda mani kopā ar manu mīļoto, lai gan iepriekš man likās, ka tas nekad nenotiks, jo mans draugs man bija pirmā lielā simpātija, tā neaizsniedzamā, tāpēc bijām vienkārši draugi vismaz 6 gadus, jo neviens jau uz tādu sīko neskatījās (mums 5 gadu starpība), tā nu es dzīvoju mierīgi tālāk, jo nav ko lolot neaizsniedzamas cerības. Tā pa starpu bija citi draugi, līdz beidzot sagājām kopā un nu jau 4,5 gadi. Tagad man 23, bet pazīstu viņu jau no saviem 12. :)

Ziniet, kas ir liktenis? Tas, ka visi saņem pēc nopelniem, kā piemēram curious , kas pirms laba laiciņa manā diskusijā, par smagu šķiršnos paņirgājās var teikt par mani un to, kā netieku ar to galā un tik ļoti izcēla savu laimi un savu īsto dārgo, kas viņu nekad nepamestu un nekad nenodarītu pāri.. Bet redz kā, dzīvē notiek, nu izskatās, ka viņa no sava dārgā ir šķirusies un ir nelaimīga.. Gribās jau pateikt, ka tā viņai vajag, bet es nevienam nenovēlu neko sliktu, tāpēc vien vēlēšu viņai veiksmi nākošajās attiecībās :)

Par tēmu - es ticu tam visam, bet piekrītu meitenei, kas teica, ka turoties pie vecā, mēs neļaujam dzīvē ienākt jaunajam.. Es arī sākumā neļāvu, bet nu to mainīju un redzu, ka viss, kas notiek ir uz labu :)

atrod ņirgāšanos :)

http://cosmo.lv/forums/topic/115449-izmisums-ka-talak-dzivot/

nu jā, bet grūti tagad atmest ar roku... un ļauties kam jaunam, jo varbūt pēc tam uzreiz notiek tā, ka tiešām nebūs vairs atpakaļceļa.

ja es tur ņirgājos,tad kā nosauksi to,ko citas rakstīja?
es arī nevēlu ļaunu
bet nekad neņirgājos par cilvēkiem

Ticu no visas sirds un dvēseles, ka katram ir savs liktenis, bet mēs to ietekmēt spējam. :) Domu spēks vispār ir kaut kas vienreizējs! :)

un ne velti tiekamies ar tiek ar ko tiekamies un satiekam tos kurus satiekam :) galvenais pašiem nepalaist garām!

pirms gadiem 4 iepazinos ar vienu puisi, tad bija tikai glāsti, skūpsti, nekas diži vairāk, taču pa to vasaru diezgan pieķērāmies viens otram, neskatoties uz to, ka viņam bija meitene, viņš aizbrauca uz citu valsti, ar asarām acīs atvadījāmies, centos viņu aizmirst, uz kādu gadu aizmirsu arī, iepazinos ar citu puisi, ar kuru attiecības ilga 3 gadus, pēdējo gadu pastiprināti atkal domāju par to iepriekš iepazīto puisi, nevarēju pat dažbrīd aizmigt domājot par viņu,sākām sarakstīties, viņš man atklāja, ka ļoti nožēlo, ka aizbrauca ar meiteni uz to valsti, nevis palika ar manīm te, teica, ka daudz domā par mani, ilgojas.. nu neko.. tad nesen izšķīros ar savu 3 gadus ilgušo puisi , un pēc pāris dienām centrā nejauši saskrējos ar to otru, vārds pa vārdam, izrādijās, ka šis arī pašķīrās no savas meitenes, sākām satikties, atkal uzjundīja kaisle, skūpsti, glāsti, sekss.. tā nu jā, 4 gadus viņu gaidīju un nu sagaidīju, taču šķiet, ka tomēr mums abiem tā tik tāda izklaide, tiekamies pa vīkendiem, kko padaram, paliekam viens pie otra pa nakti un viss.. laikam pārāk ilgi gaidīju, kad beidzot dabūju, vairs nelikās tas.. bet interesanta situācija, vismaz, manuprāt :)