Ko darat laukos vasarā?

Pļāpāju ar krusttēvu, eju ārā, lasu grāmatas, spēlējos ar kaķi, tīru māju..
Tā kā es aizbraucu reizi 1- 2 mēnešos, laiks paiet ļoti ātri.

Staigāju apkārt, tiešām ilgi. Braucu ar riteni, lielākoties esmu ārā pa vasaru :)

Laukos vienmēr daudz darāmā. Zāle jāpļauj, puķudobes jāravē, dārzs jāravē. Reti kad sanāk laiks vienkārši pastaigāties.

Nevaru iedomāties iemeslu, kādēļ lai brauktu pie omītes uz laukiem ilgāk par pāris stundām. Pa to laiku papļāpājam par to, kas jauns noticis, iedzeram vīnu, uzēdam ko garšīgu un viss.

Es zinu ,kaa paraadisos mammas lielajaa daarza ,taa buusu vagaa!Ne veests no "smalkaas "Emmanuelles!:D
Es noteikti iesu ogaas!Ceru atrast kaadu seeni arii!Man vienmeer patika lasiit ogas-iipasi jaanogas,upenes!Taads loti nomierinoss,mediteejos darbs!:)
Man tiesaam patiik straadaat aaraa-atceros kaa plaavaam sienu laukos ar draudzeni,tad veelaak "atziimeejam" ...!Man jau liekas,ka visam vajag pieiet taa neiespringtot uz to darbu, kaa taadu katorgu!:DNoteikti var savienot to darbu ar atpuutu!

Es prātā sajuktu, ja man būtu jāpavada laukos vairāk par pāris dienām. Labi, ka man tādu nav, pietiek ar drauga laukiem un pāris dienām vasarā. Bet tā ieteikumi - sauļoties, peldēties, braukāt ar riteni..

Kad es braucu pie vecmammas, tad līdz mielēm izbaudu to, ka nav neta un citu ekstru, pie kurām esam pieraduši. Nu,neko - uzvelku saplēstas džīnas, vēsākās dienās ar baudu uzvelku gumpīšus un baudu dabu! Ja Rīgā lielāko daļu dienas esmu telpās, tad laukos dzīvojos tikai pa āru. Gaiss super, noskaņojums arī.
Ko es daru? Visu ko! Vienmēr kaut kur ieperinās kāda nātre, ko izraut, jāravē dārzs, jāsamīlē visas dzīvās radības utt. Ar nepacietību gaidu atvaļinājumu, kad varēšu nozust uz mēnesi zaļumos :)

Es braucu parasti uz 2-3 dienām. Ko daru? Izpļāpājos ar saviem radiniekiem, izspēlējos ar mazajiem brālēniem (viņi vispār būtu gatavi visu dienu spēlēties), pastaigājos, braucu ar riteni, taisu saldos ēdienus, skatos TV (mājās man nav :D ), vienkārši sēžu dārzā un priecājos.

man visi lauki (man lauki skaitās, kur radi un govis, jo pati dzīvoju pie vecvecākiem mazpilsētā) ir tiešām super vietās un darīt ir ko. vieni ir ļoti tuvu pagasta centram un tur tad visādas zaļumballes regulāri notiek, ir neliels ezeriņš, kur cilvēki pulcējas, lai peldētos makšķerētu. Vieni citi lauki ir nomaļāk, bet tur liela māja, blakus mežs un pašiem savs dīķis. Nu tad eju ogot vai makšķerēt. Es vēl jauna un man vēl prieku sagādā ar suņiem iet izskraidīties pa pļavu. vēl eju un piepalīdzu kūtī lppus barot vai govis slaukt, kādreiz paganīt. Ai, lielāko daļu bērnības laukos pavadīju un neko, neko pret to nemainītu (:

Es tā gribētu laukos ar riteni pabraukāt, sauļoties, kā jau pieminējāt izbaudīt dabu. Brrr... kad es atbraucu uz laukiem, mani vienmēr piespiež ravēt, mazgāt, nest viskaut ko. Bēēē...
Man ir iestājies riebums pret tiem. Es saprotu, ka jāpalīdz omei utt. , bet nu tagad man lauki asociējas tikai ar vienu- lielās kartupeļu vagas, puķu dobes un gaidīšana, kad ātrāk došos mājās. Kaut gan lauki man ir ļoti forši, kaut kur 70-100 m attālumā liels, tīrs ezers.

censos ilgi neuztureeties :@ pljapaju ar omi un opi,raveeju dobes,palidzu istabas izmazgat,kko piekartot.aizbraucam uz kapiem tos sakopt..kkaa taa :)

Jums lauki tik ļoti nepatīk, jo esat baigās pilsētnieces? :D
Es nevaru ciest Rīgu, neskatoties uz to, ka man te ir būtībā viss. Esmu uzaugusi laukos, prieks, ka ir kur aizbraukt, ne tikai tupēt savā Rīgas dzīvoklī.

Nu tad kad agrāk tur pavadīju visas vasaras, tad no rītiem ilgi gulēju, vismaz līdz 11 va 12, un tad sākās mani darbi - ravēšana, mājas tīrīšana, logu mazgāšana, zāles pļaušana, siltumnīcas apliešana - nu visu gan nedarīju katru dienu, bet nu apmēram katru dienu ko citu, arī sauļojos, ja bija silts un braucu pie draudzenes, kura dzīvoja pāris km attālumā uz ezeru peldēties.

Un arī tagad laukos visu laiku ir ko darīt un nekā nedarīšana īsti nesanāk.

volcom, jā, esmu izteikta urbāniste. Ilgākais, ko tādos riktīgos laukos esmu pavadījusi, ir 6 dienas. Toreiz man bija kādi 12 gadi un pēdējā dienā es čīkstēju, ka gribu redzēt trolejbusu. :D :D

volcom vecaaki mani uz laukiem veda katru vasaru kad biju maza.tagad radiem vairs nav saimniecibas jo veci...tur vairs nav ko dariit!

cepu gaļu:) palīdzu kādos darbos, man gan patīk laukos, svaigs gaiss un miers un klusums..atpūšos no tās Rīgas, kura man nevisai patīk..:D

Es gan mīlu laukus un labprāt tur pavadu laiku. Man tieši riebjas saulainā laikā sēdēt pilsētas dzīvoklī, ja var laiku pavadīt ārā, laukos, kur ir māja, plašumi utt. Arī lauku darbi man tīri labi patīk. Ja nav jāpalīdz darbos, tad var sauļoties, iet peldēt, lasīt grāmatas, braukt ar velo, trakot ar suņiem un vēl daudz ko - atkarībā, kādi tev ir tie lauki un kur atrodas. Varbūt pat vari iegūt jaunus draugus. :) Es agrāk, kad braucu pa vasaru dzīvoties pie vecmāmiņas, laukos ieguvu ļoti daudz draugus. Nebija garlaicīgi līdz pat vēlam vakaram. :)

Esmu augusi laukos, bet ilgāk par nedēļu nevaru izturēt, jūdzos nost aiz garlaicības un parasti pēdejās dienās ir uztaisīts giga, mega telefonrēķins :D
Bet pirmajās dienās ar entuziasmu metos ravēt, zālienu pļaut, sauļoties, lasīt, ēst taisīt un visādi citādi palīdzēt vecvecākiem. Bet ātri apnīk :D

Man tādi lauki, kas tiešām atrodas laukos, ir, bet es tur aizbraucu tikai 1-2 reizes vasarā, turklāt tur neviens nedzīvo, ir tikai māja, aka, pirts utt. Kādreiz bērnībā tur tika audzēti kartupeļi, burkāni, sīpoli un viss pārējais. Tad gan man nepatika uz turieni braukt, jo vienmēr tikām likti pie darba... Tagad, kad tur nekas vairs neaug, man patīk tur aizbraukt atpūsties, jo tāds gaiss (priedes, jūra) un klusums kā tur nav nekur citur, kur esmu bijusi. Žēl, ka tik tālu no Rīgas, savi 250 km...

laukos vienmēr ir ko darīt,ravēt,pļaut zālāju, tīrīt un pucēt,sauļoties,pastaigāties utt, visforšākais nedēļas nogalēs vasarā rīkot pašiem savus zaļumu tusiņus draugu pulkā :))