Sveikas meitenes.
Vakar mazajam brālim sākās runas defekti- stostīšanās, mazais pagalmā spēlējās, bet kaimiņu suns pārbiedēja. Viņam ir 6 gadi. Rīt plānojam viņu aizvest pie logopēda, esam talsinieki. Tas tā, arī pati bērnībā cietu no stostīšanos, bet, kad uzsāku mācības sākumskoliņā, tad iemācījos arī sevi kontrolēt un visu apdomāt un pateikt domās, pirms uzsāku sarunu. Mazais man ir ļoti mīļš un ceru, ka viss būs kārtībā, un logopēde palīdzēs kā vien varēs. Eh.
Mans mērķis vairāk bija uzzināt Jūsu domas par cilvēkiem, varbūt tie ir jūsu draugi, paziņas, otras pusītes, kuri arī cieš no runas defektiem. Kā sadzīvojat, kā to uztver apkārtējie?
:)
Gaidīšu viedokļus.
837
