Izlasīju tikai kristas komentārus, tā kā viņa ir diskusijas autore, pārējos slinkums, bet tiem es piekrītu.
Par sevi jāsaka, ka tipiskās sievietes neciešu. Diemžēl, ar vārdu salikumu "tipiska sieviete" es neko labu nedomāju, jo tas, kas man nāk prātā ir skaudība, rīkļu pārgraušana vīriešu dēļ un protams - klačas un intrigas. Man vienmēr ir licies, ka tāda ir lielākā daļa sieviešu. Jā, ir arī lieliskas sievietes un tad nu turpinot tēmu - manā tuvāko draugu lokā ir mazāk vīriešu, bet tas gan, visticamāk ir izveidojies nejauši, jo ikdienā ar visiem atrodu kopīgas intereses un sarunu tematus. Atgriežoties pie tām "tipiskajām", es par draudzenēm sev tādas neizvēlos. Skaidri zinu, esmu pārliecināta un pārliecinājusies, ka nekādu intrigu starp manām tuvākajām draudzenēm nav, tāpat kā vīrieša dēļ nekad nebūs drāmu.
Tiklīdz vidi nevaru izvēlēties, sākas visādi trakumi. Kaut vai darbā, man šķiet, ka nav neviena paša sieviešu kolektīva, kur nav visādas aprunāšanas un intrigu vērpšanas.
Man nav nekas pret runāšanu par cilvēkiem, ko var saukt arī par aprunāšanu, ja vien tas ir tuvāko draudzeņu lokā. Protams, ar savām divām tuvākajām draudzenēm es varu kādreiz arī nedaudz paklačoties un pateikt kaut ko par citiem, bet tas nekad neizies ārpus mūsu abu sarunas. Nekad mūžā neklačotos un neaprunātu nevienu ar savu kolēģi, kuru slikti pazīstu vai kursabiedreni, ar kuru neesam draudzenes.