Sveikas! Nezinu,vai šī pat ir problēma,vai kā,bet vēlos jums uzdot jautājumu- Cik bieži jūs dienā sazinaties,ar savu puisi,ja viņš nav jums blakus? Man šķiet,ka mans puisis,mani par daudz ir apsēdis ar sms. Kā neatbildu,tā sūta jautājuma zīmes,vai mīļā kur paliki.. Mani tas sāk tracināt un kaitināt. Esmu teikusi,lai nesūta tik bieži sms,bet viņš jau to laikam aizmirst.. Kā ir Jums? :)
Zvana 1x dienā, lai apjautātos kā iet, ko daru un vai viss ir kārtībā.
Protams, ja kaut kādas lietas jākārto, tad biežāk, bet tad runājam par attiecīgo lietu.
Sms tikpat kā nesūta.
Šāda situācija mani apmierina!
Tā, kā dzīvojām kopā, sanāk citreiz pat vispār nesazvanīties (tas pārsdvarā tad, kad strādāju), bet , kad man brīvs, uzzvanu viņam kādas 2-3x, bet tikai tad, ja vajadzība!
Man arī apnīk! Kad biju jaunāka, varēju driķerēt visiem sms,pēc kārtas un atbildēt,bet tagad jau besī ārā! Un it sevišķi,ja vienkārši pajautā,ko dari,kur iesi,ar ko iesi,un t.t. Sava veida atskaitīšanās.
manejais ari reti suta sms, kadu reizi diena viens otram pazvanam un viss, bet vakara vienmer skype parunajam, reizem 10min, reizem 3 stundas, atkarigs no garastavokla...bet sorit atsutija smaidinu kad jau biju darba, bez teksta, tas man skiet miili...
Mēs sazvanāmies 3x dienā katru dienu - no rīta, pēcpusdienā un pirms gulētiešanas + sarakste draugos, epastos, skype. Bet tas ir tāpēc, ka tagad esam šķirti. Kaut gan arī tad, kad bijām kopā, pa dienu vairākas reizes sazvanījāmies un sūtījām īsziņas viens otram. Mums abiem tā patīk. :)
Tākā esam pieauguši cilvēki,pietiek 1 -2 x nedēļā sazvanīties, sms tāpat,ja ir svarīgs kas runājams, ja sakrīt vienlaicīgi būt draugos,tad gan pačillojam. Esmu priecīga par to:)
Visbiežāk jau nesazvanāmies. SMS parasti ir par to, kādas ir vēlmes vakariņām, bet, ja tas ir iepriekš sarunāts, tad nemēdzam bez īpašas vajadzības viens otru pa dienu traucēt. Dzīvojam kopā, var pagaidīt vakaru.
Labs :D Es laikam traka paliktu, ja mani visu laiku traucētu :D
Mums viss puslīdz normas robežās - pusdienlaikā sazvanamies, lai paklačotu, kā abiem iet. Pirms darbadienas beigām aizsūtu vīram sms ar sarakstu, kas viņam jānopērk pa ceļam uz mājām. Nu, nepatīk man tā pārtikas pirkšana :D
Tākā esam pieauguši cilvēki,pietiek 1 -2 x nedēļā sazvanīties, sms tāpat,ja ir svarīgs kas runājams, ja sakrīt vienlaicīgi būt draugos,tad gan pačillojam. Esmu priecīga par to
Tas ir izteikums par to, kā sazinies ar savu puisi?
1x nedēļā? Cik ilgi esat kopā? Kā dzīvojat?
Es nestādos priekšā, kādas ir attiecības, lai gribētos sazināties 1x nedēļā.
Pāris sms pa dienu un telefona zvans, ja nesatiekamies, ja tiekamies katru dienu, tad ir sms, kur tiekamies, ko gatavojam u.t.t., sms vārda tiešākajā nozīmē, īsas ziņa,s jo runāt jau var mājās.
šokolāde man ir precīzi tas pats un šodien par to sakašķējāmies.Man pat tāda sajūta,ka tu izlasīji manu sms,ko šodien aizsūtīju:D Pilnīgi nopietni,no rīta aizrakstīju,ka nevienam netaisos atskaitīties un no rīta līdz vakar drukāt-ko daru,ar ko,kāpēc utt.
Tagad sapūtās gan jau un nav devis ziņu,bet lai jau,jo man tas tiešām tracina(+esam kopā pavisam nedaudz)
Dzīvojam kopā, sazvanamies katru dienu, lai papļāpātu par to, kā iet , kas jauns, kas besī ... + šad tad sazvanāmies, kad kāds no mums veikalā, lai apvaicātos, vai ko vajag! :)
Mūs apmierina šāds modelis! :)
Man ar bijušo draugu bija tā, ka dienā apmainījāmies ar ļoti daudz sms, jo viņš atskaitījās par daudzām lietām- kad bija darbā, kad kaut kur gāja prom, kad gāja ēst, kad brauca uz veikalu, kad brauca prom no darbs UTT. Līdz ar to arī no manis prasīja to pašu, bet es liku saprast, ka man īsti nepatīk visu laiku viņam drukāt īsziņas. Biežāk bija sms kā zvani.
Ar tagadējo gan viss ir normāli, kā kuru dienu- dažreiz pāris sms, pāris zvani pa dienu un ir ok :)
Katru vakaru saszvanamies, jo draugs šobrīd darba dēļ nav Latvijā, bet tā parasti sazinamies telefoniski tikai tad, kad kaut kas svarīgs. Ak jā, es vēl bieži vien mēdzu uzrakstīt, kas viņam jānopērk braucot mājās, jo gadās kaut ko aizmirst vai arī vienkārši citreiz negribas iepirkties :D
Ex mani bombardēja ar sms un pīkstieniem, ja tā var teikt. Kopā nedzīvojām, katrs savā pilsētā, varbūt tapēc tā. Nu teikšu, ka krita uz nerviem. Pa daudz taču.
2001
