Kad sākšu strādāt, man arī būs pilns skapis ar drēbēm, ja varēšu to atļauties, ja mēneša beigās no iepriekšējās algas būs palikusi naudiņa. Kāpēc nē?
Nedomāju, ka, ja tagad rausies melnās miesās darbā un staigāsi katru dienu vienās drēbēs, iespējams vēl neizgulējusies utt, atradīsi savu vīrieti. Kāda iespēja? Varbūt tās paziņas, kas nepievērš uzmanību savam izskatam, tādas ir palikušas pēc tā, kad atrada savu mīļoto - nav tak vairs jāizskatās perfekti, jo vīrietis blakus jau ir, var domāt vairāk par karjeru. (Lai gan es neatbalstu tās meitenes/sievietes, kas, esot ar kādu kopā, vai pēc kāzām sāk mazāk uzmanības pievērst savam izskatam. Neviena tak negrib satikties ar skaistuli, bet pēc 5gadiem dzīvot ar vīrieti, kam alus vēders tik liels, ka pēdas neredzās).
Vārdu sakot - es uzskatu, ka ir labi rūpēties un lutināt sevi, ja var to atļauties.