Kā to darīt?

patreiz praktizēju, ko cumshot (atvaino ja nepareizi) pateica, dažbrīd šķiet nostrādā,bet tā ir grūti visu laiku, ja man sanāk dusma un tad atkal jāapdomājas, ieturu pauzi un iesmeju :D, ne vienmēr var tā izdoties un noturēt to visu :)

demoiselle, drauga brāļa meitene izklausās pēc kautkāda kaitnoša bērna. :D

nedrīkst ļaut sev kāpt uz galvas

nu labi es pateikšu, tā ir mamma, vairāk neko personisku nedzirdēšu, atbilde BleedingMeow

Ja tā ir mamma, tad tev tikai atliek sadzīvot.

oh, nu varbūt tad tev nevajadzētu tik ļoti dziļi iebraukt katrā jūsu sarunā? vnk mēģini peldēt pa virsu un pēc iespējas mazāk izteikt savu viedokli, respektīvi, nedod viņai iespēju kritizēt un manipulēt, būs labi mazā! ;)

BleedingMeow, bet varbūt ir kāda metode? Es viņu cienu un mīlu, bet tas viss ir par daudz. Viņai pat jāizna visos sīkumos,kad ar ko un kāpēc satikos un tad sākās visādas morāles :(. Pieveru acis,uztveru ar humoru,bet, cik var?

Pasaki mammai kā tu jūties, ja viņa tevi mīl, viņa sapratīs. Ja viņa nesaprot kā tu jūties, tad es talāk neizteikšos, jo tas ir neforši neadekvāti izteikties par vecākiem, it īpaši citu vecākiem.

BleedingMeow piekrītu tavam pēdējam teikumam. Sarakste pastiņā, rīt, šodien esmu nogurusi :)

Lai jauks jums visām vakariņš ;)

katru reizi, kaa izsaka dzeeliigu pieziimi, noliec klausuli vai aizej prom. centies runaat par neitraalaam teemaam. vinja to vien grib, lai tu iesaistiitos, tikai taa dzeelieni sasniedz meerkji. ja izvairiisies no taa, vinja ar laiku sapratiis, ka ja negrib pazaudeet attieciibas starp jums, tad ir jaapaarstaaj dzelt.

Agrāk,kad man bija padsmit un LV-ā dzīvoju pie vecākiem,man bija līdzīgi ar tēvu.Gāju kaut kur ārā,tad vienmēr bija jautājumi-kur iesi,ko darīsi,uz cik ilgu laiku iesi, cikos no kāda pasākuma atgriezies, ko tur darīji utt. Sākumā likās ok,bet dienu no dienas man nu tas tāāā izbesīja (!!!). Ja kādreiz asāk atbildēju vai nepateicu kā viņš gribēja dzirdēt,viņš apvainojās un varējām vienkārši ilgu laiku nesarunāties,jo viņš uzskatīja,ka es esmu tā vainīgā utt. Tik šausmīgi!!!
Tagad,protams,vairs nedzīvojam kopā,tad jau viss ir savādāk.

VAi nevar būt tā, ka Tu jokus uztver kā dzēlīgas piezīmes? :)

Labi atceros šo sajūtu.. Tur neko nevar darīt, nekad neizpatiksi.. Cita risinājuma nav - ir jāuzsāk patstāvīga dzīve, citādi sabeigsi sev nervus.. Ticu, ka tev jau tāpat pietiek visādu seku no tā, piemēram, kompleksi. Ar tādiem cilvēkiem tu vari nemēģināt izgudrot kādu metodi, nekas nestrādā - ja bļausi pretī, nebūs labi, ja "pielīdīsi", kā tu teici, tad arī nebūs labi.