Labrīt, meitenes :)
Pirmkārt es nezinu kā pateikties Fresh un Delizia , Jūs man neizsakāmi ļoti palīdzējāt un ne jau tikai jautrībai, bet kam daudz svarīgākam, meitenes, jūs esat lieliskas un man tiešām gribas pašlaik pateikties no visas sirds, ka palīdzējāt jums nepazīstamai meitenei. Tomēr te ir tik daudz jauku un atsaucīgu meiteņu, ka prieks.. Pat pašas draudzenes reizēm neizrāda tādu interesi un atsaucību.. Paldies arī visām pārējām par interesi un līdzi jušanu.
Viss notika kā plānot, patiesībā, nē, vēl labāk, kā plānots. Kad ar meitenēm viss jau bija sarunāts un man jau bija jādodas lejā pie viņa uz masīnu, man sāka likties, ka daru nepareizi, ka atkal salūzīšu, kļūšu vāja vai notiks kas cits, kas tikai mani mocīs un vēlāk tikai atkal liks liet gaužas asaras, jo pareizi jau meitenes saka, ka ir jādzīvo tālāk un jāļauj dzīvot sev un viņam.
Bet vakardiena patiesībā man pavēra pavisam vēl neizjustas sajūtas. Meitenes, es beidzot palaidu vinu vaļā emocionāli uz visiem laikiem un tas laikam ir arī lielākais ieguvums no šī visa un kāpēc saku no sirds lielu paldies jums par palīdzību..
Jums jau protams interesē arī kā viss notika un ko viņš teica :D Nepietiks jau ar labiem vārdiem un pateicību visām noteikti :D Pirms vēl meitenes bija pazvanījušas un sākušas sūtīt sms, jau sāka izskanēt greizsirdīgie teksti, ka es jau noteikti dzīvojot kopā ar citu, esmu viņu aizmirsusi..bla bla bla.. ( starp citu jā, es biju tik seksīgi saģērbusies kā nekad mūsu ilgu gadu draudzības periodā, ka viņš skatījās uz mani ar kāru aci :D ) Un tad jau kad viņš nedaudz sāka uzvilkties, kaut teicu, lai beidz piesieties un netaisos par to vairs runāt un neko analizēt, tad tieši pazvanīja Delizia.. Viņš ieraudzīja telefonā bildi, jutu, kā turpina uzvilkties.. Punktu pielika otrais zvans, kad viņš man piedāvāja apstāties ar mašīnu, lai varu parunāt un sāka bļaustīties un palikt nenormāli greizisrdīgs :D Es mierīgi turpināju sēdēt un neko neteicu. Tālāk jau sāka nākt sms un viņš vien piebilda, ka puisis gan neatlaidīgs :D Pēc tam viņš vilka laiku un vairākas reizes, kad steidzināju doties mājās ( mums bija darīšanas ne privāta rakstura bet darba sakarā kopīgas ), tad šis tik teica, vai tad man tā jāsteidzas pie tā puiša utt. Vēl bija jūra ar greizsirdīgiem tekstiem, bet viss ko es paspēju padomat - man viņu vairs nevajag, es jūtos laimīga bez viņa.. Un tās greizsirdibas pazimes patiesībā vēl vairāk mani atgrūda no viņa un beidzot lika man saprast, ka esmu brīva no viņa uz visiem laikiem. Es vienkārši pie mājas , kad atbraucām atpakaļ, izkāpu un vēsi aizgāju, pasakot "čau". Pati par sevi brīnos, jo vienmēr iepriekš salūzu viņa priekšā un biju skrējusi pakaļ. Nu viss ir mainījies un mana pašapziņa ir uzlēkusi debesīs :D Vēlreiz paldies visām!
4320
