Laimiiga?

Īsti ne,bet priecīga esmu;)

manai laimei piemīt mirkļa raksturs.
to labo sajūtu, kura ir ilgstošāka, saucu drīzāk par apmierinātību ar dzīvi, nevis laimi. līdz tai man vēl savs ceļš ejams. :)

nē.

Pa lielam - JĀ! :)

Un tu pati?

Nav ta,ka es katru dienu no rita lidz vakaram spiegtu aiz laimes,bet "pa lielam" - JA!! Es viennozimigi esmu laimiga!!!

Dažos mirkļos jūtos laimīga, bet kopumā nē.

Pašlaik nē.
Bet tas tādēļ, ka nav atrisinātas dažas svarīgas lietas dzīvē, bet šovasar mēģināšu tās nokārtot! Un tad cerams, ka viss būs ok ! :) Un būšu tā pa īstam laimīga!! :)

Kā kuru dienu, bet piekrītu apgalvojumam, ka pašsajūtu un laimi mēs stimulējam paši:)

Piekriitu puķu meitene , tā laime tāda izgaisoša: te ir un pēc brīža pazūd.
Šobrīd galīgi NĒ, nēsmu laimīga.
Vairāk kā mēnesi cenšos tik skaidrība ar sevi, sakārtot dzīvi, bet kaut kā nav sanācis.

Nē

Pa lielam noteikti jā! :)

Lielās līnijās laimīga sajūtos uz mirkli katru dienu, bet man liekas, kas ir būtiskāka lieta par to slaveno laimi - sirdsmiers. Tas gan man šobrīd nav un vēl kādu laiciņu nespīd. Bet nekas - kompensēju ar laimi, iepriecinājumu, gandarījumu, pašapmierinātību un cerībām.:)

Esmu īstenībā! Saoprotu, ka daudzas lietas nav tā kā es gribētu ideālā variantā, bet apzinos to, kas man ir, bet tik pat labi varētu nebūt! + ir ļoti pozīvis skatījums uz nākotni un dzīvi vispār!
Vieglprātīga attieksme pret dzīvi palielina laimes līmeni, manuprāt! :)

Parakstos zem katr puķu meitene vārda.
Ar dzīvi esmu pat ļoti apmierināta :) Laime lai paliek tiem mazajiem, burvīgajiem mirkļiem kā pastaigai pa mežu, gar jūru, saulrietam utt.

Ne pa tēmu īsti- nesen dzirdēju divu sieviešu sarunu, kurā viena no viņām apgalvoja, ka vīriešiem, apmēram līdz 25 g.v. "mīzaļi' vien galvā ir, ka viņi nezin,ko nozīme lutināt sievieti un uzturēt pilnvērtīgas attiecības. Piekrītat?
Es par to aizdomājos, un no savas pieredzes varu teikt, ka daļa taisnības jau tur ir. Kā jums šķiet?;)

Esmu apmierināta ar savu dzīvi, bet tas vairāk ir tāpēc, ka esmu, kāda esmu. Vai laimīga? Domāju, ka jā, kā jau teikušas citas, pa lielam laimīga.

Nē. Iespējams, arī nebūšu.

Nē,neesmu laimīga.Jā,varbūt atsevišķos brīžos,bet kopumā-nē,neesmu.
Kas attiecas par vīriešiem-nepiekrītu.Mans draugs ietilpst minētajā kategorijā līdz 25 gadiem un par viņu es neko tamlīdzīgu nevarētu teikt.Varbūt daļa ir tādi,kā viņas minēja,bet noteikti ne visi.

Cukurvate, kapēc tik pesimistiski?