Privātās dzīves atklāšana publiskajā telpā

man ir dazhi taadi draugi FB, kas raksta apmeeram taadas pashas fraazes. dazhreiz gribaas vinjus izdzeest. NEVIENAM neinteresee, ka beerns ir slims, ka uz mashiinas tikko putns uzkakaaja, kas bija vakarinjaas un, ka shobriid seezhu toaletee.. negribi, nelasi, bet uz FB sienas jau nevar nepamaniit. (ninja)

mmm, par tvitteri man sakāms tikai tas, ka tā ir katra paša izvēle, ko tur rakstīt, jo doma tam visam ir tāda - iečivini, ko tagad dari u.tml. un te nu katrs izpaužas kā vien grib, cits raksta par savām dienas gaitām, protams, ne katru soli, cits raksta detalizētāk, cits raksta pilnīgi katru soli, ko viņš dara. man vairāk nepatīk tie cilvēki, kuri izpauž pārāk personiskas lietas (!!) un šeit es vēlētos piebilst, ka rakstīt to, kāda tev eksāmenā atzīme - nav nekas traks. tu izrādi savu sajūsmu vai cita veida emocijas, un ja godīgi, lai tie svešie zina par to, jo nekas TĀDS tas nav. es drīzāk nesaprotu cilvēkus, kas apspriež tiešām ļoti ģimeniskas lietas, kuras vajadzētu paturēt tikai starp tuvajiem. pati esmu tvitterī, bet tiešām, skatos, cik daudz tur varu atklāt.. mans accounts pietam ir pasargāts no svešām acīm, lai kāds redzētu manus tvītus, viņiem ir "send request" lodziņš jākliko un galu galā, beigās es pati izvēlos, kurš lasīs manus tvītus, kurš nē.
un tā kā es sekoju, man seko, pārsvarā pazīstamas personas - paziņas draugi, viņi neiebilst.. ar draudzeni šad tad tur ko muļķīgu ierakstam, bet pārējie drošivien saprot, ka humors pa bikšelēm ārā lec. visu ar mēru! man tur tāds cilvēku loks, kurš mierīgi var zināt, cik man eksāmenā atzīme, ko es daru utt. tāpēc nekad nekaunos ierakstīt arī kaut ko nestandarta veidīgu :D

bet par bildēm. arī - ar mēru, bet es atbalstu, ja cilvēks publicē ceļojumu bildes, salidojumu, ballīšu bildes un tā, tas ir interesanti un es domāju, ka retais bildes liek ar tādu domu, ka vajag kaut kam ko parādīt, atrādīties utt.
turpretī, nesaprotu,kāpēc ir jānofoķē mašīna un visiem jārāda, piemērs, tikai piemērs.. vai pilnīgi jebkas cits. tā jau man liekas kā atrādīšanās draugu lokam, cik nu draugu, bet jā.

neheitoju jo man ir principa vienalga ko kads vai kada par sevi stasta (taa tomer ir vina dzive,ja nav ko darit, lai taks tvito) :D

ipasi neinterese vispar sada veida aktivitate...mja, pati sat tad kko iemetu bet tas ir nejedzibas,...laikam jadzes lauka :D

Es uzskatu, ka nevienam nav jāzina itin nekas par manu personīgo dzīvi vai intīmiem sīkumiem. Es saku un rakstu tik daudz cik es uzskatu par vajadzīgu, cik daudz es atļauju citiem par sevi uzzināt. Protams, kaut vai šeit pat forumā, ir tēmas pie kurām sanāk ierakstīt arī sīkāk kaut ko no savas pieredzes, bet tas viss ir vispārināti un nekādu morālo ļaunumu man pēc tam nodarīt nevar.
Par citu rakstīto... No vienas puses, man vienalga ko kurš dara un kāpēc, bet ir reizes kad man riebjas lasīt tos tekstus par izdalijumiem no vagīnām, retu seksu, maziem krāniem, ģimenes naudas maka biezumu. Nu kam tas vajadzīgs? Pilnīgi svešiem cilvēkiem klāstīt par savu privāto dzīvi un tad brīnīties, ka visi lien svešās lietās un māca dzīvot.
Un tie dumjie tvīti man arī nesaista. Tā kā, es uzskatu, ka labāk ir runāt vispārināti un "nemazgāt savu netīro veļu" visu acu priekšā. Tam ir domāti draugi un ģimene ar kuriem apspriesties, bet ja ar tiem nevar, tad labāk rakstīt dienasgrāmatu.

Es uzskatu
par manu
Es saku
es uzskatu
es atļauju
no savas
man
man
man
man
es uzskatu

Virago Labs!:D:D

Es arī nepiekrītu par to "baļķi savā acī"
Mana twitterplūsma ir tas, ko lasu katru dienu. Savukārt cosmo beztāma ir nu... pie vienas vietas teiksim tā, un kāpēc man lasīt beztēmu (aka "biju dušiņā") ja var lasīt interesantu, kaut vai smiekla pēc diskusiju, kas salīdzinājumam twiterī skanētu kā "biju tur un tur, forša, jauna vieta"

twitter neizmantoju, fb esmu, bet profilu redz tikai draugi un tie ir cilveeki, kurus es patieshaam paziistu un kuru domas, viedoklji mani interesee. jaa, ir dazi kadri, kuriem esmu uzlikusi opciju neraadiit zinjas, jo vinji sirgst ar - es eedu, es mazgaajos sindromu, bet paldies dievam, taadu ir ljoti maz.
man vairaak gan kretinee tie internetatkariigie, ar kuriem aizejot uz tusinju,ir sajuuta, ka esi panjeemis liidzi benkjiiti vai kaadu citu meebeli. lai kur vinji atrastos, vinji seedees ar purnu telefonaa un ar vinjiem ir vieglaak sarunaaties caur sociaalajiem tiikliem nekaa dziivajaa.
laikaa,kad mana draudzene ar sho slimoja, biju aizgaajusi pie vinjas ciemos un vinjas suns aptaisiijaas uz tepikja. sameejaa bija virtuvee pa to laiku. ar vienu roku turpinaaja seedeet fb un twitter, ar otru maisiija zupu. es vinjai pabljaavu, ka viesistabaa ir ir smuce. nekaadas reakcijas. tad prikola peec uzliku to uz fb sienas. tas nostraadaaja - peec sekundes vinja jau bija klaat savaakt.

Diskusiju nelasīju.

Visvairāk mani apstulbina tas, ka tiem cilvēkiem liekas, ka pārējiem interesē, ka viņi atrodas tādā un tādā ciemā vai tikko pabeiguši pildīt mājasdarbus. Reāli piemēri.

Anonīmi drīkst. Jo drīkst. :D

neuzskatu, ka tas ir vajadzigs. pietam kuru gan tas interese(ta privata dzive)??

Krista!Tas bija labi!:D:D

haha, Krista, tu esi forša :D :D :D

Twitteri lietoju katru dienu- izlasu visus tvītus, pati gan rakstu neregulāri- dažkārt dienām neko nerakstu un izlieku, teiksim, piecos ierakstos dažādas domas, kas man ienākušas prātā pa šīm dienām.

Nesaprotu īgnumu, kas lasāms lielā daļā jūsu ierakstu. Esmu atsekojusi tiem cilvēkiem, kuru ieraksti man spēlē uz nerviem un man vienalga, ka tas varētu tikt uzskatāms par nepieklājīgu un nedraudzīgu žestu. Lasu to, kas mani interesē.

Foursquare mums ar draugu dikti mīļa programma:D Vācam punktus, atklājam jaunas vietas, sacenšamies par mēra titulu. Man patīk uzzināt, kādas jaunas vietas ir atklājuši mani draugi, palasīt komentārus, paskatīties bildes. Absolūti nekaitina! Turklāt uztveru šo programmu kā savdabīgu kalendāru- vēsturē varu atrast laikus un vietas, kurās esmu atzīmējusies.

Draudzīgajos portālos savu privāto dzīvi neizkarinu, man principā visa informācija ir ar ierobežotu pieeju.

Lietoju Twitteri un man patīk. Kāpēc? Jo man ir interesanti palasīties savus murgojumus gadu atpakaļ, piemēram. Atmiņā tik un tā daudzi fakti nesaglabājas un daudzas nianses aizmirstas.
Bieži vienkārši rakstu visādas muļķības, kas notiek apkārt. Sekoju sev zināmiem un dažiem i-neta vidē zināmiem cilvēkiem. Neuzskatu, ka esmu baigi atkarīga, vidēji dienā, ja ir laiks, uzrakstu kādus 4 twītus un vēl retāk tie ir no sērijas "tagad ēdu" vai "krāsoju acis".

Nesen lasīju, ka cilvēkiem sociālie tīkli nozīmē atskaitīšanos citiem, padarot savu dzīvi interesantāku nekā tā patiesībā ir. Tieši tas pats ar mazuļu bildēm, man visu laiku parādās bērnu bildes, māmiņām gribas, lai kāds pasaka, ka viņas mazulis ir foršs. Cilvēki liek bildes, jo grib padalīties ar kādu, neredzu tajā visā neko sliktu, ja vien tas nav no sērijas "mans simtpiecdesmitais mīļākais", "kā es dzēru ar draugiem pirtī un gulēju atlūzis uz lāvas" vai "mana bērna pirmā kaka, kad būs otra, ielikšu bildi ar to, vai šajā kakā nesaredzat kādu mākslas darbu??" :D

Esmu registrejusies Twitteri, bet loti reti lietoju. Ta ir gaumes lieta, bet man Twitter liekas tads patizls, jo tur nevaru parak daudz rakstzimes ievietot un sanak, labi ja paris teikumi. Cilveki ari tvito tadas mulkibas, ka ta vieta labak palasu zinas. Nu neinterese mani, kurs paslaik iet uz poda, un kam uz maza kajas pirkstina ir varzacis...:D

Labi,ka vairs neesmu tviterī. Es vispār tam portālam nesaskatu īpašu jēgu. Bārstīt ārā baigās fīčas,ko esi darījis,un cikos gāji čurāt,vai ko tamlīdzīgu,man nevajag.Vai arī piedzeroties,ieejot tiverī sarakstīt,woooaw,es mīlu tevi Andri,un nākamajā dienā,no kauna nosprāgt,kam tas vajadzīgs.. Citreiz cilvēki interentā,izsakās par sevi nezin,kā,esmu tur tāds un tāds,karoč tussētajs,vai sazin,kas vēl,bet reāli satiekot šis cilvēks ir pilnīgi savādāks,nekā par sevi rakstījis. Un varam secināt tikai to,ka internets ir cita pasaule,bet dzīve tur ārā,ir pavisam kas cits!

Pati rakstu twitterī, un patīk, ka citi raksta. Reizēm interesanti palasīt, var šo to uzzināt utt