man bija ik pa periodiem, kad sajutos drūma, bija daudzi iemesli, bet bija periods, kad katru nakti raudot gāju gulēt, nekādas pozitīvās atmiņas par to nav, bet analizējot savu rīcību, beidzot žēlot sevi(lai gan negribas atzīt, vairumā gadījumu pie dzīves notikumiem esam vainīgas pašas) un sākot beidzot darīt to, ko ir vajadzējis vienmēr darīt un uzņemoties vairāk atbildību par lietām, kuras diemžēl noteiktā dzīves periodā ir nācies darīt, patīk tas vai nepatīk.
man ļoti palīdzēja un vēl šobrīd palīdz daudzas lietas. viena no šīm lietām ir grāmatas, ļoti aizraujos ar osho un veco labo the secret(tomēr tajā dažas lietas nav gluži pareizas priekš manis), bet būtībā es vienkārši daru, to, ko es gribu darīt. skatos filmas, piemēram, american beauty, sāku veidot kontaktus ar cilvēkiem, ar kuriem vēlos un beidzu kontaktus ar cilvēkiem, ar kuriem jūtu, ka nav nekā kopīga, kaut arī agrāk viss ir bijis labi. cenšos vairāk laika pavadīt ar ģimeni, jo manā gadījumā ģimene man ir visvissvarīgākā lieta un priecājos, ka varu pavadīt laiku kopā ar to. šodien, piemēram, uzteicu darbu. nav tā, ka nepatika, bet visi apstākļi jau vairākus mēnešus spieda par to pamešanu. nezinu, vai Tev šis stāsts kaut ko dod vai nedod, bet jebkurā gadījumā novēlu Tev veiksmi izprast sevi.