Saremontēt iekšējo pasauli

 
Reitings 2133
Reģ: 09.05.2011
Čau,meitenes!
Gribu dzirdēt kādus ieteikumus un padomus.Visu šo gadu ik pa laikam neesmu apmierināta ar savu dzīvi,šaustu sevi,bieži raudu un pārdzīvoju,nevaru rast ilgstošu mieru.Lielos vilcienos tas viss ir saistīts ar pēkšņiem pagriezieniem manā dzīvē.Tāpēc domāju,ka būtu laiks piestaigāt pie psihologa.Vai kādai ir bijis tāpat?Kā tikāt galā?Ir kāda ilgstoši gājusi pie psihologa?Varbūt varat ieteikt kādu?
29.05.2012 22:34 |
 
Reitings 275
Reģ: 02.12.2010
Manuprāt ceļošana uzreiz uzlabo garastāvokli un paplašina redzesloku. It īpaši , ja ceļo viena tad ir pietiekami daudz laika ,lai apdomātu dzīvi un protams iepazītos ar jauniem cilvēkiem.
21.06.2012 22:56 |
 
Reitings 1531
Reģ: 29.01.2009
Mani depresijā dzen apstākļi, kurus nevaru/nespēju mainīt.
Šobrīd man ļoooti palīdzēs jauns darbs. Jauni cilvēki, jaunas sajūtas. A tā- panīkums.
No pēkšņa pielūdzēja arī neatteiktos :)
A psihologs, nezinu gan... Skolas laikā mani sūtīja. Un tad nu neko dižu par sevi neuzzināju, tik to, ka mani neapmierina apstāklis, ka vecāki šķirās, tā it kā es bez psihologa to nebūtu zinājusi :D
21.06.2012 23:01 |
 
Reitings 3296
Reģ: 26.08.2009
Nu atbrauksi no tā ceļojuma mājās - ko tad? Tās pašas sajūtas vien būs. Lai ceļojums kaut ko mainītu, tam ir jābūt ilgam.
Vajag saprast, kur ir problēma un kā ar to tikt galā. Psihologs var ar to palīdzēt saprast. Tāpat ar karoti mutē neieliks un tavā vietā neko nedarīs. Var jau aiziet reizes 3 lai dabūtu pamatu darbam ar sevi.
21.06.2012 23:18 |
 
Reitings 2304
Reģ: 06.12.2009
Es priecātos, kaut tobrīd, kad man bija depresija (tās, kuras uzskata, ka šo diagnozi nosaka tikai ārsts, var to saukt par "šausmīga pašsajūta") būtu atradušās finanses ceļojumiem. Man nebija un tas bija kā punkts uz i. Varbūt esmu liela materiāliste, bet kad man nav naudas problēmu, tad viss šķiet pavisam vienkārši, visas problēmas šādi arī atrisinās.
Protams, nerunāju par depresiju, kas radusies tiešām kā nopietna rezultātā, piemēram, kāda ģimenes traģēdija, bet vairāk par tām izdomātajām mūsdienu problēmām.
21.06.2012 23:34 |
 
Reitings 2817
Reģ: 04.06.2009
Man ir tieshi taapat kaa sheit raksta Lou. Esmu galiigi nolaidusi rokas attieciibaa uz pilniigi visu,galvenais ka gribu kko dariit ,bet nezinu kaa.
Kaadas 3 nedeeljas jau apmeeram juutos depresiivi noskanjota,nekas nav labi un nezinu ko dariit.
Vieniigais kas man paliidzeetu ,buutu biljete uz Latviju.
21.06.2012 23:51 |
 
Reitings 355
Reģ: 20.06.2012
man bija ik pa periodiem, kad sajutos drūma, bija daudzi iemesli, bet bija periods, kad katru nakti raudot gāju gulēt, nekādas pozitīvās atmiņas par to nav, bet analizējot savu rīcību, beidzot žēlot sevi(lai gan negribas atzīt, vairumā gadījumu pie dzīves notikumiem esam vainīgas pašas) un sākot beidzot darīt to, ko ir vajadzējis vienmēr darīt un uzņemoties vairāk atbildību par lietām, kuras diemžēl noteiktā dzīves periodā ir nācies darīt, patīk tas vai nepatīk.
man ļoti palīdzēja un vēl šobrīd palīdz daudzas lietas. viena no šīm lietām ir grāmatas, ļoti aizraujos ar osho un veco labo the secret(tomēr tajā dažas lietas nav gluži pareizas priekš manis), bet būtībā es vienkārši daru, to, ko es gribu darīt. skatos filmas, piemēram, american beauty, sāku veidot kontaktus ar cilvēkiem, ar kuriem vēlos un beidzu kontaktus ar cilvēkiem, ar kuriem jūtu, ka nav nekā kopīga, kaut arī agrāk viss ir bijis labi. cenšos vairāk laika pavadīt ar ģimeni, jo manā gadījumā ģimene man ir visvissvarīgākā lieta un priecājos, ka varu pavadīt laiku kopā ar to. šodien, piemēram, uzteicu darbu. nav tā, ka nepatika, bet visi apstākļi jau vairākus mēnešus spieda par to pamešanu. nezinu, vai Tev šis stāsts kaut ko dod vai nedod, bet jebkurā gadījumā novēlu Tev veiksmi izprast sevi.
22.06.2012 01:20 |
 
Reitings 3350
Reģ: 29.01.2009
Spriežot pēc sevis teikšu, ka tas ir slinkums un motivācijas trūkums. Slinkums saņemties kaut ko darī lietas labā un sākt ārstēt savu dzīvi. Bet meitenes, ir jādzīvo! Neviens Jūsu vietā nesāks neko darīt un jūsu dzīvi nedzīvos, un nesāks to lāpīt!
Brīžos, kad man uznāk pagrimums es sāku domāt par to, kas manā dzīvē ir labs un novērtēju to, kas man ir dots. Savu ģimeni, draugu, kaķi, darbu, iespējas, visu visu! Domāju, par to, ka daudziem cilvēkiem nav dots, kas man ir dots. Kaut vai invalīdam, domāju, ka viņi atdotu visu, lai kaut vai vienu stundiņu paskriet. A es sēžu dīvānā un audzēju dirsu un nevaru saņemties mēnešiem aizskriet līdz parkam! Sevi nevajag žēlot, sevi vajag kaunināt par to, ka nedzīvo uz visiem 100%. Vienkārši stay positive un novērtējiet to, kas jums dots un lietojiet to! Cik glupi būtu attapties pēc gadiem 20 un saprast, ka džive nodzīvota velti!

Ta kā meičuki, saņematies! Konstrutīvi izanalizējiet savas problēmas un atrodiet tām izeju, uzburat rīcības plānu! Jo galu galā neatrisināmu problēmu nav un vecie sūdi aizmirsīsies, kad jauni nāks vietā! :)
22.06.2012 07:13 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits