Vecāki

Varbūt pati centies kaut kā iesākt sarunu? Piemēram, pajautā mammai vai nevajag tavu palīdzību..kaut vai ēdiena gatavošanā-kopā kaut ko gatavosiet un tā jau tās sarunas aizies.
Manuprāt, pašai vajag izrādīt kaut kādu interesi :)

Neko nedarītu, jo neesmu no tiem cilvēkiem, kas līdīs vai no ādas laukā, lai tikai kādam iepatiktos. Ja pēc vairāku reižu apciemojumiem, joprojām nebūtu izveidojies nekāds kontakts, tad es noteikti izvairītos no brauciena pie viņa vecākiem, jo vienmēr uzturoties viņu sabiedrībā justos neērti.

MAn atkal ir tā, ka runājam tikai par manu puisi. Mēs esam ārzemēs un sanāk viņam mani uzturēt, jo bieži braukāju uz Latviju uz studijām. Atbraucu pie viņa vecākiem un uzreiz jautājumi : cik pelna, vai es meklēju darbu, vai sanāk atlikt naudu un kad viņš sāks sūtīt naudu uz mājām. Man sanāk melot, jo gribam uzsākt savu dzīvi un domāt uz priekšu,jo kopā esam jau 3 gadus. Un viņi to nesaprot. Saka, lai braucam atpakaļ un dzīvojam pie viņa vecākiem un meklējam darbu Latvijā ( lai maksātu par māju) :D Tizli.

Es to uztvertu kā zīmi,ka viņiem nepatīku,neesmu vēlama(bet tieku pieciesta,ja jau esmu atbraukusi) un pēc iespējas izvairītos turp braukt.Neesmu no tām,kas pa varītēm grib iepatikties,sadraudzēties.Varbūt sākumā mēģinātu uzsākt sarunu,bet ja justu,ka viņiem tāpat vienalga,tad vairs neko nemēģinātu.Ja nav,tad nav.

Vai autorei ir svarīgas attiecības ar draugu, vai drauga vecākiem? Tavā vietā es vispār būtu mierīga un vienkārsi nebrauktu ciemos, pateiktu draugam, lai atvainojas, ka neesmu ieradusies, nejūtos labi un lai nodod sirsnīgus sveicienus un miers mājās..! Man savukārt nekad nav paticis, kad bijušajās attiecībās man visa ex ģimene teju par meitu uztvēra, kas par daudz, tas par skādi.

Man arī tā bija sākumā. Es ļoti pārdzīvoju, jo draugam jau neko sliktu nedarīju, tieši otrādi, palīdzēju mācībās, neceļos nevedu, tāpēc nevarēju saprast, kāpēc ir tāda nekāda attieksme. Manā gadījumā draugs ir vienīgais bērns, varbūt mamma sākumā bija greizsirdīga. Draugs zināja, ka pārdzīvoju, bet neko tur nevarēja izdarīt. Tagad esam jau septīto gadu kopā, un attiecības ir krietni uzlabojušās ar viņa vecākiem. Lai gan, piemēram, mašīnā braucot ar viņa mammu, ir pauzes starp mums. Tā brīvi sāku runāt ar vecākiem tad, kad ar draugu sākām dzīvot kopā, apmēram 2 gadi pagājuši tikai.
Sākumā ļoti iespringu, bet tagad liekas, ka tam vispār nebija nozīmes. Galvenais, ka ar draugu attiecībās viss ir forši, lai cik ļoti gribējās, lai viss ir ideāli.

Bija gadījumi, kad spontāni vajadzēja saskrieties draugam ar mammu un es biju blakus viņam, es negāju, lai lieki sevi nekreņķētu. Bet nu kreņķis tāpat bija :d

Baikere, varbut tava drauga vecaki ir vienkarsi pec dabas noslegti cilveki? Ka vini ar parejiem sarunajas? Vai tava seja ir smaidiga, kad runajies ar vina mammu? Varbut pati izskaties tada vesa, neatverta. Iesakuma pajauta tadus elementarus, piemeram, ka iet? Ja atbildes ir isas un strupas, saruna nevirzas, tad gan labak neko vairak nesaki...

Es pati esmu ļoti atvērts cilvēks,vienmēr gatava sarunai. Vienmēr smaidu,un viss ir okey. Bet es vienkārši izjūtu,ka neesmu tur gaidīta. Kad atbraucu,un ir tāda sajūta it kā es vispār nebūtu pie viņiem atbraukusi ciemos. Vienmēr,kad atbraucu,nopērku šokalādes kasti,esmu pieklājīga,kad pajautāju vai nevajag kaut ko palīdzēt tad atbilde ir-"Netak!'". Nezinu,kas tur pie vainas,zinu,ka man nav jādzīvo un jādraudzējās ar viņiem,tomēr,kamēr viņš dzīvo ar vecākiem,un kad braucu ciemos,tad viņi tur ar ir,man tas jāpacieš..

Nu skaidrs! Tad jau labak izvairities no tas ciemosanas, vismaz aiztaupisi sev liekas negativas. Varbut satiekaties kada neitralaka zona, vai ari lai ciemojas pie tevis...Varbut, ja juti, ka sis attiecibas klust stabilakas, megini ar draugu iekartoties kautkur atseviski no vina vecakiem.:) Ja vins ir no tiem, kas danco pec sencu stabules, pats nevar pienemt lemumus, nevelas ieklausities tava viedokli, tad bus gruti.

*sorry, liekas negativas emocijas.:)

Nu vienkārši tas ir dīvaini..Pret mani vienkārši cilvēki laipni izturas,jo es pret viņiem arī, tā ar smaidu. Skumji,ka tā ir.. Varbūt viņi domā,ka neesmu viņa dēlam piemērota,jo neesmu tik turīga,kā viņi..

nu, ja viņi ir ļoti turīgi, tad varētu būt, ka no sākuma izturas ar aizdomām, jo nav jau nemaz tik maz tādu meiteņu, kas puišos pirmo redz maciņa biezumu... varbūt, kad redzēs, ka neesi tāda, atvērsies

Varbūt būs pa tēmu, varbūt nebūs.
Bet es izturējos līdzīgi pret sava brāļa draudzeni. Tik "čau, čau" līmenis, jo neuzskatīju,ka tas būs nopietni (nu reāli zināju,ka nāks cita pēc brīža).
Tikai pati esot apgrieztā situācijā, kad mani neuztvēra nopietni, esmu pārdomājusi,ka šāda attieksme ir briesmīga.

Turīgi ir,tikai nedod viņam nekādu lieku naudu,tā kā man viņa nauda neinteresē,tad tas nav pie vainas..
Gemini- es saprotu,tevi kāpēc tā darīji,bet tiešām tā sajūta,kad atbrauc ciemos,ar labām domām,lai tevi forši uzņem,un tu saproti,to ka ar tevi pat nepārmij gandrīz nevienu vārdu,tad ir tāds smagais..

Joīgi,man ir tendence iepatikties svešajām mammām un visas grib mani par vdeklu:D

cik lasu, trakākais laikam ir man :) esam kopā gandrīz desmit gadus, pēdējos pāris precējušies, vīra vecāki it kā normāli cilvēki, bet ciemoties pie viņiem ir kā zobu sāpes, aicina ciemos, kad aizbrauc- sāk māju kārtot( kas reti vispār ir), mazgā drēbes, traukus utt. nu sāpīgākais jautājums laikam ir par ēšanu, praktiski netaisa, ja taisa, ļoti negaršīgi un smieklīgākais ir tas, ka tas viss nav mainījies šo gadu laikā! un sarunas vispār 0!!!

essa- drausmīgi! :D Es nepaciestu,ja man būtu tik traki. :D Vecākiem būtu jāpriecājās,ka dēlam meitene,skaista,bet nē.. attieksme pierāda pretējo! Stulbi,ko lai citu saka!

Baikere, saprotu, ka var būt sajūtas nepatīkamas. Mana ex pamāte mani mēģināja pazemot ar vārdiem un tas bija briesmīgāk nekā klusēšana.
Patiesībā, tas vecāku jautājums man ar ir aktuāls, jo tādēļ,ka iepriekš ir bijusi ne tā labākā pieredze (kā ar kuru ģimenes locekli, protams), es nenormāli raustos iepazīties ar otras puses ģimeni.
Zinu,ka esmu skatīta draugos, bet iedomājoties,ka būs jābrauc ciemos.. man kājas ļimst.

braucu pie viņiem tikai vīra dēļ. un no vecākiem nekādu atbalstu nesaņemam, tikai pieklājīgas frāzes-kā iet utml. un viņš nav vienīgais bērns ģimenē!