Kā var zināt, ka esi iemīlējies?

Personīgi man tas ir tā, ka jūtu interesantas sajūtas sevī, tāds prieks sēž + smaids uz sejas. Kad padomā par otru cilvēku, tad patīkamas skudriņas pārstaigā ķermeni! Grūti tādas lietas aprakstīt, jo sajūtas, kas tajā brīdī valda ir burvīgas!

par mīlestību nav tā, ka zin vai nezin, ir vai nav. mīlestību jūt.

godīgi sakot, nesaprotu, kā 2 gadus būt attiecībās apzinoties, ka nav mīlestības.
(neko Tev nepārmetu, tikai saku, ka es tā nevarētu. katram savs).

Es kādreiz neticēju mīlestībai no pirmā acu skatiena.. laikam tādai vēl aizvien neticu, bet ticu mīlestībai no pirmās sarunas, pirmā pieskāriena, pirmā skūpsta.... aah. :)

es vispar iemilesanos un milesanu uzskatu par divam dazadam lietam!!! :)
Man jau gribetos domat,ka musdienas vairs nemetajas ar tiem vardiem ta uz visam pusem..mes ar draugu ari milestiba viens otram atzinamies pec pieklajiga laika..bijam jau sakusi dzivot kopa,starp citu!!!

piekrītu Valērijai, ka iemīlēšanās un mīlestība nav viens un tas pats!

man arī liekas, ka iemīlēšanās un mīlestība ir 2 dažādas lietas...
iemīlos es ļoti ātri, bet ar mīlestību tāpat vien nejokojas! :)

Piekrītu miashine- es arī iemīlēties varu ļoti ātri, bet pa īstam mīlēt, tas ir pavisam kas cits.

Tiešām dažādas lietas. Ja neesi iemīlējusies savā draugā jau 2 gadu laikā, tad kāpēc esi ar viņu?
Iemīlēšanās pazīmes ir satraukums, domas par konkrēto cilvēku, sapņi, ilgas, vēlme visu laiku ar viņu sarunāties un satikties. Turklāt neviens cits vairs neinteresē, ar citiem negribas ne tikties, ne flirtēt.
Mīlestība ir, kad cilvēki spēj iedomāties dzīvi kopā, pieņem viens otru, kādi ir (nevēlas mainīt), ir gatavi uz daudziem labprātīgiem upuriem otra dēļ.

Jap, pievienojos tam, ka mīlestība ir sajūta. Un tā veidojas no iemīlēšanās.
Man arī ir tā, ka iemīlos dikti ātri, bet mīlēt... sen nevienu neesmu mīlējusi un, lai tas notiktu ir vajadzīgs laiks :) Un būt 2 gadus attiecībās bez mīlestības, nevarētu, lai gan kādreiz jau galvenais laimīgai laulībai bija aprēķins :) Uh, par šito varētu runāt un runāt :D

Manuprāt, laimīgai laulībai pietiek arī ar savstarpēju cieņu.

Pirmkārt, jāsāk ar to, ka iemīlēšanās un mīlēšana ir divas dažādas lietas.

Piekrītu tām, kas saka, ka mīlestība un iemīlēšanās ir divas dažādas lietas.
Kad es esmu iemīlējusies, tad es lidoju, staroju un mani draudzenes nevar piezemēt nu ne kādīgi, bet tad ir viens randiņš, otrs, trešais un es jau nolaižos un beigta balle. Ir arī bijis ilgāks iemīlēšanās posms.
Bet tā īstā mīlestība, to jūt, kad tā atnāk, tad tu zini, ir, tik tiešām ir. ..bet nedzīvojam pasakās un tā arī tā lielā mīlestība paliek neizsapņota, un tu paliec viens ar savu "fakeno" mīlestību.

Esmu izteikts jūtu cilvēks, es nezinu vai spētu būt kopā ar kādu, kas mani nemīl...labi cieņa ir cieņa, bet tā dzirkstelīte... nu nezinu.
Es ticu mīlestībai. Mīlestības ir dažādas, ir pirmā mīlestība, īstā mīlestība un tad laikam ir tas posms, kad domā vairāk ar prātu...nevis ar sirdi....

Par iemīlēšanos piekrītu- tas notiek ļooooti ātri :D

Par mīlestību runājot, manā gadījumā esmu pieņēmusi savu draugu tādu, kāds viņš ir. Man vienkārši ir tieksme savos partneros ko mainīt, bet šoreiz ir citādāk. Viņš nav perfekts, bet viņš ir vienkārši tāds cilvēks, ko vēlos sev dzīves gājumā blakus. Šajā gadījumā mūsu atšķirības tikai papildina viens otru :)

Kas tur ko nesaprast? Ir tādi cilvēki, kuri draugiem.lv zem profila raksta "Es tevi mīlu, zaķenīt"! :D

Manuprāt, mīlestība ir tas, kas paliek pāri no iemīlēšanās.

Kad esi iemīlējies, viss liekas rožaini un perfekti, un saulaini, un pasakaini. Bet, manuprāt, mīlestība ir tā, kad tu saproti pieņem un apzinies otra cilvēka netikumus un īpašības, kas var nepatikt, bet vēlies no visas sirds būt ar viņu kopā, jo mainīt citu cilvēku nav mūsu pašu darbs. Jāpieņem tāds kāds ir, jo vēl vienu tādu pašu neatradīsi.
Es nezinu, man tā vismaz liekas :D

to ko minēja Zane es laikam nekad nespēšu saprast.. vai arī pie interesēm ierakstīt: mana saulīte, u.tml. wataafaak?

Trakākais, manuprāt, ir ja diviem cilvēkiem ir viens profils. :D Andris & Liene. Tas man vienmēr ir licies nenormāli. Tiešām nenormāli. It kā gribētos teikt, ka katrs dara ko grib, bet nu tiešām trakums.

Iemīlēšanās ir ilūzijas, cerības, kas tiek projecētas uz otru, iemīlēšanās ir egoistiska un vērsta ītenībā tikai pašam uz sevi, savām brīnišķīgajām jūtām un sajūtām, tāda spoguļošanās otrā. Ļoti saldas un vilinošas izjūtas, kam bieži vien ar realitāti nav nekāda sakara. Par mīlestību es laikam zinu maz, tikai to, ka esmu to jutusi un jūtu.

Iemīlēšanās( ieķeršanās) tās ir simpātijas, un mīlestība ir kas daudz vairāk. Runā ka tā pat esot nemirstīga.

mani ari reizem tas parsteidz, zinu vienu puisi, kas it ka ir kopa ar meiteni no Amerikas, nekad nav vinu redzejis, nekad nav tikusies, bet Facebook uz sienaas viens otram raksta: es tevi milu, skumstu pec tevis, un tu esi mans vienigais...kaut kads stulbuma kalngals..
es ari ar tiem vardiem nemetajos, ja viena bridi sajutos, ka jaa laikam taa ir milestibas, tad nogaidu, ka jutisos talak, ja pariet, tatad nav milestiba, ir jabut pilnigi parliecinatam..