Par dzīves izvēlēm.

jau no bērnības man ļoti patīk zīmēšana, tagad to apvienoju ar dizainu un esmu ļoti priecīga, ka sanāk darīt to, kas patīk un labi padodas.

Mīļš paldies par atbildēm !
Sāk likties, ka laikam katru dzīve aizved, kur būtu jānonāk. :)

René - drīkst zināt, kurā fakultātē tieši mācies? :)

es jau kopš bērnības daudz domāju, par ko vēlos kļūt. nākotnes profesijas diezgan bieži mainījās, taču, sākot par to visu domāt nopietnāk, 11./12.klasē sapratu, ka palikšu pie pēdējā izdomātā varianta, jo tas jau turējās kādus pāris gadus. izvēlējos studēt žurnālistiku. nevaru teikt, ka nožēloju, bet man īsti nepatīk mana studiju programmu, un tādu vērā ņemamu alternatīvu arī, manuprāt, man nav. nezinu arī to, vai pēc studiju pabeigšanas gribēšu būt žurnāliste -- drīzāk šķiet, ka nē. bet ar to izglītību var pēc tam iesākt visu ko, un galu galā, ja nu nepietiek, tad piemācīties kaut ko klāt :)
tēmas autorei -- nav uz to tik ļoti jāiespringst, var arī kādu gadiņu padomāt, pastrādāt, paceļot apkārt

Es galīgi nezināju, ko gribu, ko nē. Bija lietas, kas padevās un interesēja, bet nekad nebija pārliecības, ka tieši tadai jābūt arī profesijai uz mūžu. Man šķiet ir grūti gribēt kaut ko, ko nezini. Tādā ziņā, es apbrīnoju, kam jau vidusskolā viss ir skaidrs.
Tikai reāli jau studējot, apgrozoties attiecīgajā vidē, saproti ir tas, ko iedomājies vai ne. Katrā ziņā uz vietas nesēdēju un netriecu senču naudu, gaidot, kad nāks iedvesma... ekonomika, uzņēmējdarbība vienmēr glābj :D

:)(:- ko studē?

Es pēc 12. klases izbaudīju savu laiku - pastrādāju dažādos darbos, pabraukājos pa dažādām valstīm un kad nolemu, ka nu ir laiks mācīties, pieteikumā atzīmēju visas specialitātes, kas mani interesē un pārējo ļāvu paveikt liktenim.
Tagad esmu ļoti laimīga un apmierināta par savu "izvēli"
Uskatu, ka jāsaprot, ko gribi darīt, nevis jāstājas augstkolā, "jo tā vajag"