Pusmasas/Pusbarli

Es laikam neietu, ja jau tēvs nav iepazīstinājis. Man tā liktos kā tēva nodošana un tāda kā aiz muguras darbošanās.

Aizietu, izrunātu situāciju, un pateiktu visu kā ir.
To,ka viņa bez tēva augusi nav ne Tava, ne viņas vaina. Arī tas,ka viņas ģimene nav bijusi tik pārticīga nav ne Tava, ne viņas vaina. Aizej, uzskatu,ka zaudēt nav ko. Vienīgi vari sev iegūt jaunu draudzeni. Jums tomēr ir viens tēvs.

Man pietiktu ar to, ka zinātu, ka tāda eksistē. Negribētu līst citu attiecībās, nezinu, kas tur noticis agrāk. un papildus man negribētos kaut vai tāpat stāstīt, cik mums viss forši, ja viņa dzīvo trūkumā. nē, mani toč nesaistītu kaut kas tāds.

Man bija ļoti līdzīga situācija. Tikai tēvs par mani sāka rūpēties kkur no 13 gadu vecuma, a par viņuvsp ne. Ari atradu draugos.Sarakstījaāmies ilgu laiku un pec tam stikāmies.Pirmā tikšanās reize bija tāda neveikla. Bet es nenožēloju. Tgd mes tiekamies cik vien varam, aizbraucam kkur kopā, nu kā draudzenes. Veiksmi.:)

Es savam tēvam esmu vecākā meita, par to, ka ir māsa zināju jau sen - tikai tēvs nekad par to nerunāja, pat neatzina, ka tā ir viņa meita un neatzīt vēl tagad. Bet mēs esam tik līdzīgas. Māsa kādus gadus 6 atpakaļ mani uzrunāja draugiem.lv - satikāmies un tagad man tuvāka cilvēka nav. Un nekad neesmu saukusi viņu par pusmāsu - māsa un viss. Pirmā tikšanās bija mulsuma pilna, bet tad viss notika pats no sevis un mūsu mammas pat ir labas paziņas. Bet tēva tagadējā sieva ar meitu nevar parvārīt to, ka kontaktējos ar māsu un visos veidos ir noskaņojusi tēvu pret mani. Bet nu tā nav mana problēma - varu tikai pateikt sencim lielo paldies, ka man ir tik forša māsa.

Rene-nu bet man vinja ir draugos, redzejusi tak jau kaa dzivoju-celoju daudz, atpusos utt! Man laiks izdomat ir 1menesis tikties vai nee. Mes ari esam diezgan lidzigas, ir dazi kopigie draugi....
Sobrid jau vairs nedzivoju uz vecaku rekina, bet vienalga vinas ir zel,ka berniba mazak dabujusi,neka es ar brali!

Manai draudzenei bija ļoti līdzīga situācija, tikai viņas tēvs tai savai otrajai meitai neko nekad nemaksāja. Uzzināja viņa par viņu arī nejauši, draugiem.lv 15 gadu vecumā, lai cik tas arī neliktos smieklīgi. Viņai uzrakstīja tās meitenes pusmāsa un teica, ka zina, kas viņa ir, ka viņas pusmāsai un manai draudzenei ir viens tēvs un tā tālāk. Tad mana draudzene pajautāja vecākiem un viņi viņai tikai tad to visu pateica un atzinās, ka jā, tā bija, bet neko sīkāk arī vairs neskaidroja.
Viņa sarunāja satikties ar tās meitenes pusmāsu, jo viņa esot gribējusi un cik noprotu, pastāstīja arī tai draudzenes tēva meitai, ka ies tikties. Jocīgi protams, ka pati tēva otrā meita neko nerakstīja un neziņoja, tādēļ viņas tā arī nekad nesatikās. Mana draudzene teica, ka viņa negrib, jo tas būtu neveikli, jocīgi un tā joprojām.
Es laikam uzskatu, ka tā arī ir labāk, jo man arī šķiet, ka tas būtu pārāk neveikli. No otras puses ir interesanti un kaut kas jau jūs saista, varbūt iegūt jaunu ģimenes locekli un draudzeni nemaz nav tik slikti. Nezinu gan vai sarunas par tēvu un ģimenēm būtu labākā tēma.

Krii paldies! Laikam,ka bus jamegina.
man pat zeel taa,ka vectevs nesen nomira,cereju redzet vinu beres,bet nebija....diezvai ari zina,ka vecteva vairs nav.

1) nevajag taisnoties un skaidroties;
2) ja jau tēvs tārīkojās, tad tam bija iemesls.

es uzskatu,ka tev ir jāaiziet, bet nedz jāžēlo viņa, nedz kaut kas jāskaidro, jo ko gan tu zini skaidrot? satiekaties, parunājaties par visu un neko, un vienkārši esat draudzenes,ja izveidojas kontakts...

Noteikti aizej satikties. Tā tak Tava pusmāsa.
Jums liela vecuma starpība?

Viņa ir 2 gadus vecāka.

tiecies, bet nevajag pieminēt naudu

Es noteikti izrunātos ar tēvu, ko viņš par to visu domā, un tikai tad domātu par tikšanos.

Jādomā drīzāk, kāpēc Tavs tēvs neliekas par viņu ne zinis. Es justos piekrāpta, ja man vecāki nebūtu paziņojuši par pusmāsu vai pusbrāli. Jo tā taču ir tāda vērtība!
Es noteikti gribētu iepazīties un ietu uz satikšanos. Jums taču ir daudz kopīga!
Man ir trīs pusbrāļi un viena pusmāsa. Abiem vecākiem bijušas iepriekšējās laulības. Un es savu dzīvi nevaru iedomāties bez viņiem! Tiesa, no manis nekad netika slēptas šādas lietas. Un, kaut arī tēvs no mūsu ģimenes ir aizgājis, arī ar viņa bērniem no iepriekšējās laulības es uzturu attiecības. :)

Nebiju pamanījusi, ka jau pierakstīts:)
Ja jau tikai 2 gadu starpība, tad liela iespēja, ka ļoti labi sapratīsieties.

Es visticamāk neietu uz šādu satikšanos. Uzskatu, ka jūs bija "jāsaved" tēvam, bet ja viņš to neizdarīja jau nez cik gadus, tad arī nevajag. Man pašai ir māsa, pusmāsa un pusbrālis. Pusmāsu satieku, jo viņa dzīvo kopā ar tēti pašlaik, bet pusbrālis ir "sānsolis". Viņu esmu redzējusi tikai vienu reizi un vairāk nedomāju apmeklēt, jo viņš vēl mazs, kādi 4 gadi laikam, tāpēc neizbēgami nāktos satikt viņa mammu, kuru es noteikti nevēlos satikt. Diez vai arī kaut kad nākotnē man ar to puiku būs kāds sakars.

Ko nozīmē, ja tēvs tā rīkojās, tad tam bija iemesls??? Manuprāt, pilnīgas muļķības. Manuprāt, tu neko nezaudēsi, bet iegūt vari. Tā taču tava pusmāsa. Tu varbūt vari kaut cik šo kļūdu labot, un atrast sev tuvo cilvēku. Ja nē, tad nē, bet vismaz pamēģināsi, jo īstenībā ja neiesi, uvedīsies kā tavs tētis- slēpsies un neatzīsi tā otra cilvēka eksistenci

Kāds var būt iemesls tam,ka tēvs bija kretīns? Diez vai normāls vecis savu bērnu atstātu dzīvot trūcīgos apstākļos,ja pats tik labi dzīvoja.
Man ar Tavā vietā būtu neērti. Jā, Tu neesi vainīga, bet tomēr tās meitenes vietā es būtu dusmīga.

Un vispār- kā var slēpt to,ka ir bērns?Man pret tādu cilvēku nebūtu nekādas cieņas. Māsas meitai ar pagadījies tāds idiots,kurš negrib sīko redzēt,lai var mieriīgi naktīs gulēt. Nesaprotu ko tur vēl jautāt tēvam, es noteikti neko nejautātu un man būtu vienalga,ja viņam būtu iebildumi.