Jūsu talanti :)

Meitene ar aizraušanos noteikti ir 100x interesantāka par to,kura tikai acis plikšķināt māk:)

Cumshot, pilnībā Tev piekrītu.

Protams. Tapat ka virietis ar aizrausanos. :D Garlaicigi cilveki nav interesanti - no way :D

Neuzskatu,ka talants un aizraušanās ir viens un tas pats, bet nu labi.

Sorani, tiesi ta. Bet nu Cumshot mineja komentaru par aizrausanos, tad nu tika atbildets. :)

vispār - talants ir nosacīta lieta. visi mani mūzikas pasniedzēji kā viens vnm apgalvoja, ka talants ir tikai 5% no panākumiem, pārējais ir darbs .. tā kā, ja nenodarbojas ar talanta pilnveidošanu, tad nu jēga diža tāpat nav.

Es gan uzskatu, ka talants, mūsdienu nesagrozītā veidā, ir tikai tas, kas ir dabas dots. Piemēram, cilvēks nekad nav gājis mūzikas skolā vai mākslas skolā, bet viņš pats no sevis glezno vai komponē šedevrus (vai sliktākajā gadījumā apguvis pamatprasmes šīm nozarēm).
Manuprāt, nav talants tas, ko tu esi ieguvis n`tiem gadiem to mācoties profesionālā veidā. Tāpēc jau mums Latvijā ir patiešām maz talantu, vairākums par talantiem uzskata viduvējības, kuras vienkārši izkopa savu kādu nodarbošanos un nu lielās "es dejoju 15 gadus, man ir talants". Nu nav tev talants, tev ir 15 gadu liela pieredze un tu esi profesionālis nevis talantīgs dejotājs. Protams, talants var arī būt savienots ar n`to gadu mācīšanās un prakses, bet tas ir tad, ja tevi laicīgi "pamana" un "popularizē".

Un, ja skatās, pēc šāda jēdziena "talants" nozīmi, tad, man talanta nekāda nav, bet tā kā visas te uzskata par talantiem to, ko dara ilgstoši un, kas padodas... tad jau arī pierakstīju...

P.S. Mans tēvs-mūziķis bērnībā, pirms nolemt sūtīt mani uz mūzikas skolu vai nē, pateica tā - vai nu tu esi labākā, vai nu tu netērē tik ilgu laiku tam, lai pēcāk vienkārši trinkšķinātu savam priekam vai labākajā gadījumā pasniegtu privātstundas.
Man vairāk patika doma, ka es spēlēju klavieres tikai sev, tāpēc mani nekur nesūtīja apgūt klavierspēles, man mājās tās ir kopš bērnības un es ļoti labi varu nospēlēt vairākus Bēthovena un pat Baha skaņdarbus, kaut gan profesionāli nekad neesmu to apguvusi. Rokas man stāv nepareizi, pirksti arī šad tad nepareizi izkārtoti, bet es spēlēju - spēlēju savas priekam.

Tas tā, vienkārši kā doma tam, vai vispār ir jēga "piedalīties daudzos pulciņos", ja nemērķē būt labākais.

Daļēji Tev piekrītu, Spotorno.
Nezinu, vai tā ir rakstura iezīme, vai kas, taču es pati daudzreiz esmu atsacījusies kaut ko turpināt darīt, jo esmu sapratusi, ka nebūšu labākā konkrētajā jomā (kaut vai starp pārējiem 10 vai 20 grupas biedriem).
Protams, talantu vienmēr var izkopt, taču es esmu slinka.
Tas, kas man nāk 'pats no sevis', ir talants tehniskās lietās. Vēl vienmēr esmu mācējusi skaisti iekārtot vidi ap sevi, kā arī parasti dodu citiem ļoti labus padomus stila jautājumos.

Piekrītu Spotorno, piekrītu šim viedoklim.
p.s sagribējās paklausīties, kā spēlē kādu skaņdarbu.. :))

Spotorno - es tiešām nevēlos apšaubīt tava tēta sacīto, bet nu nepiekrītu tam. pasaulē ir daudz autodidaktu, bet tur arī viens solis līdz diletantismam ... un jā, Tu spēlē ar nepareizām rokām u.t.t; es tajā pašā laikā ne mirkli nenožēloju tos gadus, ko pavadīju mūzkas skolā un arī spēlēju savam priekam gana pieklājīgi, no cilvēka parastā nav jākaunās (no profesionāļiem gan :D ) ...
bet tad jau mums vispār nevajag paplašināt redzesloku nevienā jomā, ja nemērķējam būt vislabākie, zinošākie un vispaŗ foršākie ? kā tad cilvēks var kļūt erudīts ? .. laikam tādēļ tik daudziem latviešiem izveidojas šaura domāšana un redzesloks, kas nepārsniedz degungala horizontus.
lai kļūtu par profesionāli kādā nozarē, jāpavada ~ 10 000 stundu ap to ņemoties, tā sacīts ilustrētajā zinātē .. es nebūt neapgalvoju, ka talantu var iemācīties; bet ja "neatlantīgs" mūziķis būs tik daudz laika ieguldījis sevis pilnveidošanā, tad atšķirība ar talantīgo būs minimāla.

un - lai neviens to redzesloka daļu neuztver persōnīgi - ievērojiet, ka esmu ielikusi nākamajā rindkopā ;) šī diskusija vnk lika aizdomāties.

Man tomēr šķiet, ka ja runājam par pasaulē atzītiem komponistiem un kaut vai mūsdienu ģitāristiem - visi teiks, ka dienā spēlēja 12 stundas un neredzēja dienas gaismu. Kā jau teicu, man ir talants visās vizuālajās mākslās, jo piemēram, perfekti izjūtu kompozīciju un nekad to neesmu mācījusies. Citi mokās un mācās to visu, bet es varu neiespringt. Taču tas arī viss. Ir minimālas dotības, un tālāk jau 95% ir darba. Būt apķērīgam un spēt mūziku sadzirdēt, atkārtot dzirdēto uz mūzikas instrumenta, jā, tā ir tā mazā 5% daļa talanta, bet manuprāt, ar to viss arī beidzas.
Un par tiem šedevriem...nu johaidī, cik tādu pasaulē ir? Tie taču ir ģēniji. Ne visi izcilie gleznotāji un komponisti ir ģēniji. No 10 tādiem 1 varbūt būs īsts brīnumbērns par kuru jādomā "kā daba vispār to ir radījusi?". Pārējie 9 ir vides kurā uzauguši + darba rezultāts.
Un ļoti piekrītu šim te zhilii tekstam

bet ja "neatlantīgs" mūziķis būs tik daudz laika ieguldījis sevis pilnveidošanā, tad atšķirība ar talantīgo būs minimāla.

Vienmēr esmu uz to balstījusies un uzskatījusi par patiesu. Ar milzīgu apņēmību un darbu līdz sviedriem un asinīm var viegli pārspēt jebkuru talantīgo, ja talantīgais uzskata, ka ar iedzimto pietiek.

Manuprat, ka jau te mineja - talants ir Dieva dots. Tas nav tas, ko mes pasi izveidojam. Ja, talantu var izkopt, bet ta pamata - cilveks piedzimst ar talantu.
Cits mocisies kadu lietu, kadam, kuram ir talants, nebus vispar jamokas un viegli izdosies. Tas ari ir talants.

zhilii: ..........bet ja "neatlantīgs" mūziķis būs tik daudz laika ieguldījis sevis pilnveidošanā, tad atšķirība ar talantīgo būs minimāla

Jā? Spilts piemērs Kristina Orbakaite. Lai arī viņa nebūtu Pugačovas meita, un, lai cik viņai nebūtu tās dziedāšanas gadu pieredzes, popularitātes - balss viņai kā nebija tā nav!
Un tādu piemēru ir pa pilnam, cilvēkus šodien popularizē un pateicoties sintizētiem aranžerējumiem un iespējām balsi izmainīt, pārdod nekvalitatīvus produktus, kurus pateicoties PR sabiedrība uzskata par talantiem.

Es neapšaubu to, ka talants nevar būt savienojams ar praksi, tas ir tikai bonuss, ja bērnībā bērnam pamana baigās balss dotības, gleznošanas dotības vai da jebkādas "super" dotības, tad arī ir vērts cīnīties, tās pilnveidot :)

Nerunāju par to, ka nevajag tāpēc apmeklēt pulciņus, bet piekrīti arī tam, ka mammas savus bērnus ved uz pulciņiem ne jau tāpēc, ka bērnam IR talants vai baigais ķēriens uz to, bet gan tāpēc, jo "tā pieņemts, tā vajag, es to bērnībā nedarīju, lai bērns dara" :)

Daudz ko var darīt profesionāli neapgūstot kādu tādu jomu, tev neviens neatņem otas vai klavieres, bet kamdēļ jātērē naudu un tik ilgu laiku tam, ja tev tas ir vienkārši pieradums nevis patiess talants vai, parasta balss, bet tu gribi patiesi būt dziedātājs, nevis trinkšņināt ģitāru piemājas sapulcēs.

Man ir "talants" raudāt par daudz :@
Raudāt no prieka, raudāt no dusmām, no vilšanās, no neveiksmēm, nu pārsteigumiem.......

Spotorno, kas teica, ka tevis pieminētā ieguldīja daudz darba? Britnijai Spīrsai arī ir liela pieredze popmūzikā, bet tas nenozīmē, ka viņa kādreiz ir iespringusi mācīties. Naudiņa tāpat kontā ienāk. :) Šaubos, ka viņa ir centusies komponēt mūziku, ja viņai to raksta citi. Vispār šie popmūziķi ir šausmīgs piemērs, jo neviens no viņiem negrib neko radīt. Viņi grib naudu un tas jau ir savādāk.
Kurš viņus vispār uzskata par talantiem? Manuprāt, pilnīgi un galīgi neviens. Cik nu esmu dzirdējusi no cilvēkiem, kuri klausās popmūziku, tad pārsvarā viņiem ir vienalga par to, cik talantīgs ir "mūziķis" un vai viņš vispār raksta mūziku un tekstus pats, galvenais lai var padejot un papriecāties.
Tas nav gluži tas, ko es saprotu ar ilgu gadu pieredzi, kā rezultātā tiek izkopts talants.

Pievienojos zhilii 2. atkāpei. Uzskatu, ka darbs, varam to nosaukt arī par piepūli, ir attīstība, virzība. Īpaši jau bērnam, uzskatu, ka ir jāizmēģina maksimāli viss, kaut vai lai saprastu, ko vēlas, nav pareiza nostāja - visu vai neko, cik nav pierādījies, ka viduvējības ar gribasspēku sasniedz vairāk par t.s. talantiem, kas domā, ka viss tā vienkārši dzīvē uz paplātes arī kritīs. Ja runājam par mākslas virzieniem - tie ļoti attīsta bērna domāšanu, radošo iztēli, bagātina valodu un pasaules izjūtu, jūtīgumu, arī nebaidīšanos paust savu viedokli, to tā sausi, pa tiešo iemācīt nevar, uzskatu, ka tieši caur mūziku, glezniecību, t.s. netveramajām zinātnēm. Plus tam - tā nav pašplūsma, bet vienlaikus arī treniņš, režīms, kas norūda, padara stiprāku, un manuprāt ir nepieciešams bērnam, pat ja viņš nebūs 1., tas manuprāt nav svarīgi. Mans talants klavierēs nenāca tā uzreiz, bet pēc gadiem aiz tehnikas nāca sajēga, īstā mūzikas sajūta, atvērās spēja to izskaidrot.

Robis, talants raudāt? :D Tad jau man ir talants kakāt.

Lou, nu bet paklausies taču intervijas ar viņu :) Krievu TV regulāri taču ir intervijas ar mūziķiem, tajā skaitā ar Orbakaiti.
Un viņa mācījusies ir, tāpat es domāju, ka jebkurš no mums tomēr atzīs, ka viņai ir progress jūtams salīdzinot ar to, kā viņa šķībi dziedāja savas karjeras sākumā, ar to, ko dzirdam šodien. Balss tik un tā nav, bet viņa vismaz iemācījās nedziedāt šķībi un dzirdēt! :)