Man tā ir ar maģistru.Viss jau sākās labi,bet tagad-jo vairāk lasu,mēģinot atrast vietu,kur vēl iestūķēt kādu normālu tekstu,lai lapu skaits būtu,jo vairāk šķiet,ka tas darbs ir galīgi garām.Nu jau ir tā stadija,kad blenžu uz lapu un viss ir līdz acīm.Vnk šķiet,ka es visu jau esmu pateikusi.Bet vajag vēl šo to,lai būtu lapu skaits,kas vajadzīgs.
Taču,vēl nenormālāk būs,kad tuvosies aizstāvēšana,jo man jau no tās apziņas,kas likts uz spēles iekšā viss sagriežas.Domāju,ka būšu pārstresojusies tā,ka savu vārdu neatcerēšos.