Mīļotā attieksme

tad jau priekš kam vispār vajag vīrieti?
pati bērnu iznēsāšu,sagaidīšu, aiziešu uz visiem kursiem,izstudēšu visas grāmatas un piedzemdēšu.
tā?

piedodiet,bet tiešām es brīnos,vai sievietēm vairs nevajag blakus mīlošus vīrus un tēvus,kas rūpējas un ir blakus svarīgos mirkļos?

curious. ++++++

žetons Tev, amazing....

te jau bieži ir lasāms, ka sievietes visu pašas, visu pašas ...vīrietim vairs nav vietas sievietes dzīvē bezmazvai, jo visu pašas un no vīrieša kaut ko pieņemt te daudzām ir negods:D

Pati gribētu, ka man nāk līdzi uz kādu USG, bet nezinu vai liktu visas reizes nākt līdzi, protams, ja vīrietis pats vēlētos, tad jā, bet ja negribētu, tad nespiestu visas reizes.

Un arī par piedalīšanos dzemdībās - es tieši negribu, ka draugs būtu man blakus, jo daļai vīriešu pēc tam ir trauma, līdz ar to arī atticības izbeidzas, jo vīrietis uz sievieti vairs normāli nevar paskatīties. Kā arī tas viss process nav nekas iepriecinošs, kā arī sieviete var visu ko nesaturēt. Gribētu blakus mammu labāk, vai kādu māsiņu, kas ņebūtu tāda ņuņņīga.

jā,pieņemt visu ko ir negods un pēc tam jāčīkst,ka nelutina un nerūpējas.
pašas mēs sabojājam vīriešus. tā tas ir :(

curious, labi pateici! :) Pilnībā piekrītu Tevis teiktajam.
Starp citu, mana mamma man tieši kādu laiku atpakaļ bija teikusi, ka laikā, kad viņa dzemdēja mani un brāli, vīrus nelaida klāt dzemdībās. Un viņa teica, ka ļoti labprāt gribētu, lai vīrs būtu tādā brīdī blakus. Un es pat nešaubos, ka mans tētis būtu vairāk nekā priecīgs šajā procesā piedalīties.
Vispār cik man no apkārt esošajiem pāriem, kuriem ir bērns/i, gandrīz visiem vīri/draugi ir piedalījušies dzemdībās un vīrieši ir ļoti lepni ar šo faktu. Uzskatu, ka tas ir tikai normāli. Ļoti gribētu, lai mans vīrs arī dzemdībās man būtu blakus, varbūt vēl mamma, bet nekādas draudzenes vai nez ko vēl ne.

Vīrieša neieinteresētība gan nav jauka. Varbūt, kad parādīsi pirmo usg bildīti un pateiksi, ka tam cilvēciņam bildītē tēti vajag jau tagad, viņa sirds atmaigs.
Kaut kur lasīju rakstu, ka tēvi savus bērnus vispār iemīlot tikai jau kādu laiciņu pēc to piedzimšanas. Jo tēvam nav tā saikne ar bērnu, kas ir mātei, un psiholoģiski ir grūti pieņemt to, ka kaut kur ir kāds, kurš būs viņa bērns. Ir jārunā, jārāda un jāaicina.

Par piedalīšanos dzemdībās - neuzskatu to par nepieciešamu. Savu vīrieti esmu brīdinājusi, ka dzemdībās blakus viņu negribu.

lauvens-tāpēc,ka Tava mamma ir gudra sieviete un tētis ir normāls vīrietis,kam ģimene ir svarīga un interesē bērni :)

šaubos,ja viņš tād būtu,ja mamma visu pati varētu,neko viņai nevajadzētu..

Curious, tieši tā. Es vispār bieži aizdomājos par to, ka esmu laikam tomēr izvēlējusies līdzīgu vīru, kāds ir mans tēvs. Es nespēju iedomāties, ka mans vīrs varētu man pateikt, ka viņu bērns interesēs tikai pēc piedzimšanas un bez mazvai - daba Tev devusi iznēsāt bērnu, tā ka nečīksti, piedzemdē un tad, kad gribēšu es arī uzņemšos tēva lomu! :D
Es agrāk pati biju tāda, kura pati visu var, grib darīt. Bet tad es sapratu, ka es tikai ar to bojāju savas attiecības un savu vīrieti. Pēdējā laikā esmu kļuvusi daudz sievišķīgāka, man nevajag visu pašai izdarīt un negribu arī.

katrā ģimenē ir pieņemts savādāk un katram uzskati ir savādāki ,tad jau nojūsu teiktā mūsu tēvi un vectēvi ar baigie mērgļi ne un mates terminātores .Citreiz Jūs pa daudz gribat un nesaprotat ,ka ne visur ir vīrietim jābūt blakus un tas nenozīmē ,ka viņš būs sliktāks tēvs un vīrs par to kas nu skraida uz katru mīļotās svilpienu un dara ko liek.Tad jau viņiem ir jāliek ar nezko darīt ,jo redz mums no rītiem sliktas dūšas ,bieža urinēšana ,parādās strijas utt ,vīrietim ir jābūt vīrietim un atbalstam ,nevis lupatiāni kura skaraida pakaļ sievai grūtniecei jo redz tas esot kautkas uber puper jo viņa ir gaidībās.
Mna kad pirmais bērniņš pieteicās tādi kursi vispār tikai sāka paŗādīties ,es aizgāju tikai uz tiem kur bija lekcija par bērna kopšanu un barošanu līdz gadiņam un par dzemdībām,jo visu pārējo es zināju.Un mīļotais bija klāt dzemdībās tik gaidīja mani palātā ,es nemaz negribētu ,lai viņš to redz,jā ta sir kautkas brīnumains bet ar ne tik skaitu skatu ,citiem vīriešiem pēctam ir pretīgi jo redzēja visu ,ko varbūt pat nevaidzētu.

tur jau tā lieta.vīriešiem sāk likties,ka mēs esam kaut kādas modernās sievietes,ka var un dara pašas,bet es nemaz negribu tāda būt. negribu un viss.
es esmu sieviete. es drīkstu būt slima un viņš ir vīrietis,kam jāparūpējas par mani.

un ja vīrietis ir pieradis,ka apkārt ir vienas vienīgas "visu varošās" tad nav viegli.
vai arī otra galējība,ka viņš ir pieradis,ka ir tādas,kas neko nevar un,tad liekas,ka nu pašai kaut kas būtu jāvar, tikai neprot īsti šķirot gadījumus,kad jāvar pašai un,kad viņam jāpalīdz.

senajos laikos, Skandināvijā, tai skaitā Latvijā vīrieši nepiedalījās dzemdībās, dzemdībās piedalījās vecās, gudrās sievas, kuras bija daudz. Vīrietis tika aicināts tikai tad iekš dzemdībām, ja sievietei bija grūtas dzemdības, ticēja tam, ja bērns nav ieņemts laulībā, tad tai sievietei būšot grūtas dzemdības, tad vīram lika ņemt uz ceļiem jauno sievu, lai atvieglotu ciešanas vai dalītos ar tām....
savukārt tikai galmos pieņemts bija, kad karalienei vai princesei dzemdējot, piedalās visi augstmaņi, kas vēro procesu, šeit gan vairāk nolūks bija tāds, lai pārliecinātos, ka bērns, kas ir piedzimis ir īstais troņmantinieks, nav samainīts, tajā laikā cīnījās par karaļu troni visai skarbiem paņēmieniem.
Skatoties uz mūsdienām, par cik virsroku ņemt matriarhāts, tad es vairs nebrīnos, ja vīrietim piedalīšanās dzemdībās drīzumā būs pat obligāta :D

un ne visi vīrieši strādā tādu darbu, ka nu var aizskriet uz usg dienas vidu vai no rīta tāpēc ir jāpiesakās tādā laikā ,lai var paspēt pēc darba un atkritīs visas problēmas.

Es laikam būtu pamatīgi apvainojusies,ka mans mīļotais vīrietis,gaidāmā bērna tēvs man vienaldzīgi pateiktu,ka nekas viņam neinteresē,uz USG man līdzi nenāks, lai pati ņemos un daros, kad bērns būs piedzimis, tad viņs sāks ko darīt un skatīties.

Nezinu,ar draugu neesam runājuši par bērniem un visu to, bet viņa radiniece,meitene ir stāvoklī,tūlīt jau būs noteiktais laiks. Bijām kopīgā izbraucienā,mēs un viņa ar savu vīru, un kad viņai mašīnā palika slikti,mans draugs bija pirmais,kas metās laukā,deva maisiņu,pasniedz ūdeni,salvetes ,jautāja vai viss kārtībā utt. Tā kā pieļauju,ka man autores situācija nedraud, ja izlemsim veidot ģimeni.

rosse, bet kāds sakars ir vīrietim lupatai, ar vīrieti, kurš vienkārši gaida savu bērniņu? Kuram rūp, lai viņa bērns piedzimst vesels, vai uz viņa sievu kaut kādas nenormālās vecmātes nebļauj virsū, kad notiek dzemdības? Vai tāds vīrietis, tavuprāt ir lupata? Vai vienkārši, kad vīrietis zina, kāda ir grūtniecība, ka sievietei var būt slikta dūša, bieža skraidīšana uz tualeti, kājas var piepamt un tādējādi var mēģināt viņai maksimāli palīdzēt un atbalstīt un izprast viņu? Nu, piemēram, vakaros piedāvāt sievietei pamasēt kājas, braucienus neizvēlēties tādus, kur ilgtoši nav pieejama tualete, kad sievietei ir slikti, atnest kaut vai ūdeni un samīļot. Jūsu vīrieši tad,kad esat slimas arī vienkārši pasaka, veseļojies un viss? Bet kas tad tur tāds, pamocīsies, paslimosi un pāries.
Dzemdības, protams, ka nav skaistas, bet tā pat arī ir slimības, kuru laikā mēs neizskatamies kā princeses.

lauvens, man liekas, Tu pāpsīlē.... mans vīrs ir loti vecmodīgs uzskatos, ja es naktī sākšu klepot, būs klepus lēkmes, viņam kaut vai nākot miegam, celsies bez prasīšanas vārīs tēju, lai tikai man labāk paliek, tāpat arī palidzēs un pieturēs matus, ja būs slikta dūša , un pat bļodu turēs, ne tikai matus. Bet kas attiecas uz dzemdībām, ne man vēlēšanās, ne viņam - tomēr man tā būtu lielāka trauma, gulēt uz galda, kur atvainojos, bet izkrien aŗī ārā lietas, ko daram uz poda vienatnē, es nezinu man tas neliekas forši, arī viņam tas neliekas nepieciešami.
Mums katrai ir sava taisnība, jo katrai ir savādāks skatījums uz šīm lietām!

nu negāja runa par ikdienas dzīves nepalīdzēšanu un rūpēs par mīļoto ,autore teica ,ka viņas mīļotais nevēlās apmeklēt nodarbības un iet uz usg jo nevar no darba tik ,es protams ar apvainotos ja neietu uz usg,bet usg būs vismaz 2 tākā ir vēl iespēja ka kad jau puncis būs liels viņš aizies.
un par tiem vīriešiem lupatām vai cik daudz ir rezēti kā tadi memļaki skaraida ap sievu ,šī tik pačīks man to ,man šito ,man tā ka riebj pat skatīties kā no sevis pataisa slimu govi ,ka nu neko nevar pati izdarīt.
Man vīrs ,ļoti vaisā atbalstīja un palīdzēja ,rūpējās un es jutu atbalstu un drošību visā.

DIO, nu vīram nav nekāds pārsteigums, kas uz poda nāk ārā. Ļoti bieži mēs uz tualeti ejam kopā, nav ne jausmas kamdēļ, bet ne man, ne viņam nekas neliekas drausmīgs. Varētu padomāt, ka sieviete dzemdībās tīšām kaut ko "laistu" ārā. Un vispār mani interesē, vai kāds vīrietis tiešām arī ir stāvējies pie sievietes otra gala? Cik man ir zināms, vīrietis parasti stāv pie sievietes galvas, tā, ka nezinu, cik tur kam ir jābūt briesmīgam...

Te arī tas suns aprakts - mums katrai ir savas robežas un vēlmes. Es pat iedomāties negribu, ka vīrietis ietu kopā ar mani uz tualeti, bet citai tas liekas normāli. Viena slēpj dažādas intīmas lietas, cita neslēpj vispār neko.

Kā jau minēju, mums katrai ir savs skatījums un saprašana, vienotas taisnības nav, tāpat kā citi uz podu kopā, citi nē.