Peles sindroms

meitenes, līderis un kompānijas dvēsele ir divas dažādas lietas darbā!
03.05.2012 10:51 | nosūdzēt | saite

DIO, es savukārt, nepiekrītu, ka tās ir divas dažādas lietas....
03.05.2012 10:59 | nosūdzēt | saite

Vai esmu ko pārpratusi? :)

DIO, neesi, bet kāds sakars kompānijas dvēselei ar čomošanos? Manās acīs - nekāda.

Es tā padomāju, ja runa ir tikai par darbu, tad līderim nemaz nav jābūt (un vismaz manā darba vietā nav) kompānijas dvēselei un nebūt nav jābūt ļoti komunikablam un atvērtam...
Ja mēs par līderiem uzskatām tos, ka strādā vadošos amatos, tad mūsu CEO, finanšu direktors un mārketinga direktors un ražošanas direktors ir pat ļoti intraverti cilvēki.

vienrz
Manā skatījumā pavisam vienkāršs un tiešs, darbinieki, kas darbā vai noteiktās kompānijās kļūst par kompānijas dvēselēm, ir vienmēr tie, kas klausās visus un visu, jo tieši tāpēc viņi ir kompānijas dvēseles, viņi grib vienmēr būt iekšā visur un vienmēr, viņiem ir svaŗīgi, ko kompānija domā par viņiem, viņiem ir svarīgi būt šajā lomā, citādi viņi nejūtas labi.. šis raksturojums ir manas domas, kā es redzu kompānijas dvēseles un arī pieredze ar šādiem cilvēkiem, bieži vien liekas un var sajaukt, ka liekas, šie cilvēki varetu būt līderi, bet patiesībā īsti nevar, jo viņiem ir svarīgāka loma un apkārtējo cilvēku domas, līdz ar to, viņi nevar būt strikti, jo līdera svarīgāka viena no nepieciešamākajām īpašībām ir stingrība, tā teikt turēt grožus rokās :)

pasaka, tieši tā, vairumā lielajos amatos vadītāji ir intraverti cilvēki, bet perfekti plānotāji :)

kompaanijas dveesele ir cilveeks, kuru deelj vinja harizmas miil visi un parasti taadi cilveeki ir miilji, jauki un saprotoshi.
liideris savaa buutiibaa ir bezjuutiigs maita ar stingriem principiem. vinjam ir jaaprot noglabaat liidzjuutiibu, labsirdiibu dzilji laadiitee un jaaprot cilveekus izriikot bez sirdsapzinjas paarmetumiem, turklaat jaadara tas taa, lai tas liktos dabiski un paareejiem nerastos nekaadi protesti. liiderim ir jaaprot upureet, jaaprot staadiit meerkji augstaak par draudziibu un objektiivi noveerteet situaaciju, neiesliigstot personiigajaas simpaatijaas un jaamaak nosleept jebkuras shaubas un nepaarliecinaatiiba par sevi vai par pienjemtajiem leemumiem. tieshi tas liek cilveekiem justies droshi, ka tas ir iistais cilveeks, kas meerkji novediis liidz galam un vinjam var sekot.

DIO, okei, man ir nedaudz savādāks priekšstats par kompānijas dvēselēm, bet protams, es nebūt neapgalvoju, ka viņi vienmēr ir vai var būt līderi, tikai saku, ka tādas īpašības palīdz. :)

Par tiem intravertiem un ekstravertiem - es uzskatu sevi par intravertu, bet kā jau teicu, kādam atklāt manī līderisma īpašības tas nav palīdzējis.
Personība ļoti palīdz, kā minēja BaCk. Jo piemēram, Ričards Brensons pēc tipa ir tieši intraverts, taču tiek uzskatīts (cik nu lasīti raksti par šiem tipiem), ka pārveidojis sevi par ekstravertu strādājot ar cilvēkiem. Palasot viņa biogrāfiju, skaidrs, cik ļoti personība ir palīdzējusi biznesā. Stīvs Džobss tiek uzskatīts par vienu no labākajiem līderiem un viņš ir ekstraverts, nevis intraverts.
Bils Geits ir intraverts, bet par viņa personību un līderisma kvalitātēm ir maz dzirdēts, tas jau drīzāk ir gadījums, kad smadzenes bijušas svarīgākas par harizmu.

Dio+!Man liekas ,ka labs liideris nepielaiz sev loti tuvu padotos-nedraudzeejas,jo tas var loti slikti ietekmeet darbu...!:)

Tikai no tevis pašas viss ir atkarīgs.Es zinu,ka es nekad nebūšu līdere,nu raujies uz pušu kaut vai,bet nebūšu.Tas nav man.Ja es mēģinātu no sevis spēlēt kkādu līderi,tas būtu diezgan smieklīgi no malas,jo man tas nenāktu dabiski.Tā būtu izlikšanās par to,kas es neesmu.Es skolas laikā biju pele,bet augstskolā atvēros un sāku elpot.Tas mani nepadarīja par līderu materiālu,bet vnk par atvērtāku,ne tiik klusu un nemanāmu cilvēku.Es neesmu līderu tips.Mans draugs ir līderu tips.Nekādas grāmateles nelasa un no sevis neko nespēlē.Viņš vnk tāds ir.Stulbi un nodrāzti izklausīsies,bet-dzimis līderis.Es vispār uzskatu,ka par harizmātisku un labu līderi nevar iemācīties būt.Tāds tu vai nu esi vai neesi.Manuprāt,harizmu nevar iemācīt grāmateles vai kaut kādi kursi.So,varbūt tu vnk neesi līderu tips,jo kā jau te tika iepriekš minēts-nu nevar visi pasaules cilvēki būt līderi.Turpini darboties čakli kā darbojies šobrīd,bet vnk mēģini kļūt redzamāka,atvērtāka pret citiem-lai pārējie redz,ka kaut gan neesi dzimusi līdere,vienalga esi ļoti laba speciāliste un varētu būt pelnījusi paaugstinājumu.
Varbūt vnk netaisi to šausmīgo latiņu-nu tik man jābūt pa varītēm līderei,savādāk nekas nesanāks utt.Varbūt vnk uzstādi mērķi būt drošākai,atvērtākai,redzamākai,ne tik pelēkai utt.To varētu būt vieglāk sasniegt.

Es esmu izgājusi cauri veselai dzīves skolai! :) Pamatskolā biju klusā pele, kas tikai zubrījās... nu tāda: ar lielām brillēm un nemoderna. :D Tas ģimnāzijas laikā sanāca aplauziens, jo visa klase bija līderi (komerczinību novirziens). Upss... nepaveicās, vai tieši paveicās. :D Un tad nāca universitātes laiks, kur vairs neviens ne ar vienu neauklējas, pašam par sevi jācīnās, jāpastāv. Notika lūziens karjera un izglītībā (pateicoties krīzei) un tad nācās sakopot visu iekšējo spēku, lai izķepurotos, un bija jāpierāda sevi kā labu līderi un spēcīgu, drosmīgu personību. Neviens vārguļus nežēlo!

šķiet, ka bija tādas nodarbības lai celtu sevī pašpārliecību, tādas nodarbības, kur tiek izspēlētas visādas ikdienas situācijas, improvizācija..

SpaNic-es arii izgaaju cauri tadam trenninam seit!Vispaar loti paliidzeeja!Atceros ,ka notureejos liidera pozicijaa apmeram gadu!Iztureeju godam!:)

emmanuelle, tās ir Tavas gleznas, kas mainās profila bildē?

SpaNic-jaa !:)Tie ir mani gara darbi-viss kas ieksaa ,tiek izlikts gleznaas!

Trenē pašapziņu, pārliecību par saviem spēkiem. Hobiji, iziešana no komforta zonas, uzdrīkstēšanās.
Sāc komunicēt. Esi atvērta, cilvēkiem patīkama, nebaidies uzsākt sarunu un nebaidies no acu kontaktiem. Tas, vai skaties acīs un vai stāja ir gana stalta, tiiiik daudz pasaka par cilvēku. Runā par saviem panākumiem, stāsti kolēģiem, ko es paveikusi, cik veiksmīgi esi novadījusi projektu. Lai viņi zina par tevi, lai tu viņiem saisties ar panākumiem, veiksmi un izdošanos. Lai viņi jūt, ka tu vari dot pienesumu, jo kā gan savādāk lai viņi uzzina tavu vērtību?
Es saprotu, ja esi intraverta, tad ir grūti spert pirmos soļus, bet uzskati to par vienu no saviem darba pienākumiem - būt komunikablai. Tas liks manīt priekšniecībai, ka esi atvērta jebkādiem karjeras izaicinājumiem.
Darbs, darbs, darbs ar sevi, bet viss ir panākams. Un es tiešām silti iesaku nodarboties ar kādu hobiju, kas tev var dot pārliecību par savām spējām, prieku un bonusā vēl vienu topiku, par ko ar kolēģiem parunāt.

es agrāk biju tāda klusā pele,kas kautrējas un nerunā.
sapratu,ka patiesībā es tāda neesmu,bet skolā jutos atstumta.
notika kaut kāds klikšķis galvā un viss, pēkšņi pārstāju kautrēties par saviem kompleksiem,pārstāju stāvēt malā,bet skaļi par tiem pasmējos pateicu-haha man tur tas un tas ir tā,nu un :D
un tā es tiku tam pāri :)

tagad es esmu tā,kas uzkāps uz galda,ja vajadzēs,kas darbā cīnīsies par savu viedokli, kas sapulcē piecelsies un runās.

un tā jūtos labāk.

es uzskatu, ka tu vai nu esi vai neesi līderis. jā, te jau daudzas meitenes minēja piemērus, kā no noslēgtām kompleksainām būtnēm pārtvērtušās un atraisījušās. bet tas nav viens un tas pats, atvērts cilvēks, kas bez kompleksiem var uzkāpt uz galda un teikt tostu, manā skatījumā nav uzskatāms par līderi, bet par pašpārliecinātu, drošu, komunikablu, bezkompleksainu cilvēku. arī līderim tādas īpašības var piemist, bet tas noteikti nav tas pats. tie,kas ir līderi, tādi ir jau no dzimšanas - bērnu laukumā, bērnudārzā, skolā, vēlāk darbā. tas nenozīmē, ka visi pārējie ir pelēkās peles, nē. ir arī tādi cilvēki, kā jau minēju sākumā, kas uzkāps uz galda pasācienā, bet viņi nebūs līderi.

autorei - tu noteikti vari strādāt ar sevi un kļūt sabiedriskāka un atvērtāka, kā arī pamanāmāka un noteikti piesakies uz paaugstinājumu, bet es nedomāju, ka no tevis iznāks līdere. bet tas nav slikti, visi nevar būt līderi, un tas arī nav vajadzīgs. un tu neesi ne ar ko sliktāka par viņiem. pie tā visa - ja jau tas darbs ir principā tas, ko tu dari, tad varbūt, ka arī pietiks ar to, ka tu strādāsi pie sevis un atvērsies.