Labrīt šajā svētdienas rītā!
Ar draugu drīz apritēs gads, kopš esam kopā.
Pēdējās 3 nedēļas mēs ik pa laikam uz dažām stundām esam tikušies, bet ierasti pavadītās nedēļas nogales ir izpalikušas, jo, vai nu man bija jāstrādā, vai arī gribēju vienkārši pavadīt laiku sev pašai (ko, protams, viņam tieši neteicu, jo apvainotos).
Nepieminēju, ka dzīvojam katrs savā pilsētā un man ir dzīvoklis (tā kā ned. nogales pie manis tika pavadītas), bet viņš dzīvo pie vecākiem. Katru dienu sazvanāmies.
Šorīt pamostoties, sapratu, ka man patīk šī brīvības sajūta, kad varu darīt ko vēlos un kad to vēlos :) nerunājot jau par to, ka varu tikties ar saviem draugiem, ar kuriem viņam nav īpaši labas attiecības, bet tas attiecas uz dažiem.
Lai gan tās stundas, ko kopā esam pavadījuši pēdējā laikā, man tiešām patikušas un esmu labi jutusies kopā ar viņu, un par šķiršanos man domas nav.
Vai kādai no jums ir bijusi šī sajūta, ka gribas izbaudīt nedaudz brīvību (vai kā, lai to nosauc), bet cilvēks joprojām patīk un ir svarīgs un dzīvi bez viņa negribas pat iedomāties?!
62
