Šo visu lasot, radās vairākas domas, priecāšos, ja pakomentēsiet, ko par tām domājat.Ja kāda vispār spēs šito penteri izlasīt :D
1.Manuprāt, ne tikai materiālais labums jāiegulda bērna audzināšanā. Protams, es piekrītu, ka vajag kādu pulciņu utt. Bet pastāstīšu 2 gadījumus no pieredzes. Meitene ap 28, ir 2 bakaulauri, bijuši labi materiālie apstākļi - es viņu satieku psihoterapijas grupā - viņa ir nelaimīga, jo no visa tā ir radies nenormāls perfekcionisma sindroms - lai ko izdara, nekad par to nav prieks, gandarījums, vislaik skrien un centies citiem un sev nez ko pierādīt, bet labi par to nejūties. Nevajag par VIENĪGO dzīves jēgu pieņemt mūžigo skriešanu pēc naudas, vienmēr pārsniegt citus. Nu vajag dzīvē novērtēt arī sīkumus, es teiktu, ka mūsu bērnība ar visām spēlēm sētās (kad vecāki nevarēja iedot nez ko, nebija varbūt ceļojumi un citas ekstras) draugu lokā, bija daudz labāka un mēs esam izauguši par daudz maz foršiem cilvēkiem. Tagad, kad vecāki vairāk liek uzsvaru uz materiālo, bērni sēž pie datoriem, dzīvo savās virtuālajās spēlēs, sekso jau 13 gados - nu viņi pazaudē visu jauko, ko sniedz dzīve - īstu draudzību, mīlestību, jo viņu domāšana ir pavisam jau citāda, tās īpašās emocijas vnk nemāk sajust un novērtēt.
Otrs gadījums, runāju ar draugu, kam mazs dēliņš - viņš saka, ka neko viņam neliegs, izlutinās, lai ir egoists un nekas netrūkst. Tad es tā padomāju, cik liela iespēja, ka tāds cilvēks vispār kādreiz jutīsies laimīgs??? Viņš taču nevarēs nekad būt ar kaut ko apmierināts, jo uzskatīs sevi par Dievu un kāda iespēja, ka būs laimīgs ar sievieti (jo tak meklēs ideālo visu dzīvi).. Tas tā. Manas pārdomas. Vnk man liekas, ka bērnam, protams, vajag kaut cik normālus apstākļus, tomēr nevar aizmirst, ka, pirmkārt, ir tā mīlestība nepieciešama. Vajag pieskārienus un mīļumu, vairāk par 5pulciņiem vajag labāk lieku stundu ar mammu parunāties.
2.Kaitina šeit pāris gudrās, kas uzskata, es par to nedomāšu (nav mana problēma) un pievērs acis, it kā tad tas pārstātu eksistēt. Nevaru izprast, kāpēc tik nosodoši komentāri par diskusiju, vai tad tās, kas nedomā, ka aborts jau vien nieks, nedrīkst vispār neko komentēt??? Visas nopietnās tēmas nez kāpēc uztver ar tādu naidu.. Daudzi neprot diskutēt, var tikai apvainot - bet ir tāds teiciens - gribēji pazemot mani, bet patiesībā pazemoji tikai sevi. Neviens jau blakus nestāvēs nevainai, kas taisa abortu, nesaprotu nafig te tik asi izteikties. Vai tad vienīgās diskusijas var būt par nagu lakām un matu krāsām???
3.šis vispār būs strīdīgs punkts, te neko neapgalvoju, bet vienmēr interesējis, ko citi par to saka. Kāpēc gaidīt līdz kāzām vai vismaz tiešām īstai mīlestībai pirms likties gultā tagad ir tāds neaptverams uzskats? Dažreiz aizdomājos, ja Tu sagaidi savu vīrieti, ar kuru vēlies būt patiešām kopā uz visu dzīvi, iepazīsti viņu no a līdz z , tad seko sekss laimīga kopdzīve, varbūt bērni utt., tas taču novērš tik daudz problēmu. Daudzi saka, ka, ja nu nav seksuālā saderība? Bet šis uzskats radies tagad, kad katram padsmit partneri... Kā nevainīgs cilvēks var zināt, ka nav saderība? Ja jau viņš mīl un jūt to pievilkšanos? Sekss taču būs tāds pats no malas, kā redzēts filmās. Un sajūtās - kā tu zini, ka nesader, ja nav ar ko salīdzināt? Tad vienkārši kopīgi mīlējoties viss kļūst arvien labāk diviem mīlošiem cilvēkiem. Un tāds attiecību modelis, kas tagad ir tik nozākāts, atbrīvo no višiem šiem - 13 gados stāvoklī, visi aborti, visas pēcabortu iespējamās sekas, visi triperi un sifilisi, visi nepatīkamie piedzīvojumi, kad izmanto un pamet, visi šitie, kas bija tepat cosmo - ar vienu čali super sex, bet negribās ar viņu dzīvot, otru atkal mīl, bet sex sūdīgāks - nu tad esi ar kuru mīli un nekad pat nezināsi, ka sekss varbūt savādāks. Daudzas varbūt teiks, ka kāpēc man tagad no seksa atteikties, man patīk seksot pa labi un pa kreisi vai tml., tā diemžēl ir šajā seksa laikmetā jau mums iepotēts - lai gan labumu tas īstenībā dod daudz mazāku.. Sievietes gatavas viena otru norakt, dekoltē bāž draudzenes puiša sejā, lai noceltu, mini svārki mazāki par jostu, lai visi tevi grib...
ļoti daudz sarakstīju, nepretendēju uz vispasaules patiesību un jau aizmirsu ar ko sāku :D Bet interesanti dzirdēt viedokļus :)