Man pašai bija tāds periods kad es baigi varēju aizsvilties par abortu tēmām, jo pašai bija nesen dzimis bērns un visas tās izjūtas bija tik sakāpinātas, bet tagad kad es tā palasiju tos komentārus, es nesaprotu, kāda sūda pēc jālien svešās dzīvēs!?!
Protams, ka ir skumji un arī man ir žēl tos mazuļus, vienalga vai ir viņiem tā dvēselīte iepūsta vai vel nav! Arī es nenogalinātu mazuli un man klusībā ir dusmas, ka tā notiek. Bet visus pasaules bērnus neizglābsi! Būs tādas sievietes, kuras turpinās to darīt un būs tādas, kuras sēdēs mājās aiz datora monitora un zākās visus pēc kārtas par to.
Ir valstis, kur bērniem nav ko ēst un dzert. Vai tos visus tu paņemsi pie sevis un pabarosi. Vai katrai sievietei staigāsi pakaļ un uzmanīsi, lai tik šī neieslāj slimnīcā abortu taisīt!?
Nu nevar visi būt vienādi, nevar! Un tad, kad būsi nodibinājusi kādu palīdzības fondu pamestajiem bērniem un apgādājusi visus trūkumcietējus, tad gan uzraksti. Es tev medaļu uztaisīšu par to! Bet līdz tam nav jēgas klaigāt, jo no tā NEKAS nemainīsies...