Viens no smagākajiem rītiem manā mūžā....

Saprotu ka jāiet prom... bet tas viss ir tik grūti. Es nezinu vai kāda maz spej iedomāties. Un man jau ir 28 gadi , liekas ka vairs neatradīsu neko labu savā dzīvē :( :( :(

Ej prom no viņa. Ja tas ir tas ,ko viņs pēc 7 gadiem var izdarīt, tad arī Tu drīksti būt drosmīga. Lai veicas.

mrssmith, nedomā tā - 28 gadi nav dzīves beigas un Tu noteikti dzīvē vēl daudz ko labu piedzīvosi. Lai kā sirds sāpētu un kādas atmiņas būtu par šiem 7 kopdzīves gadiem, dzīve ar dzērāju neko labu Tev nenesīs. Zinu, ko runāju, jo šādu postu redzēju sava drauga ģimenē (tēvs dzēra, gruzīja un terorizēja gan sievu, gan bērnus) un brāļa sievas ģimenē (tēvs pašlaik tā nodzēries, ka nedēļām guļ komā, sabojājis dzīvi gan saviem bērniem, gan sievai). Bēdz no tāda, kas atsakās no palīdzības, bet pats netiek galā! Vai Tu gribētu sev un saviem nākotnes bērniem novēlēt tādu tēvu, kas dzertu, skandalētu un ar laiku tiktu izmests no darba un Tu viena vilktu gan viņu, gan savas atvases?

Un tām, kas jautā, vai tiešām mrssmith pati nav izaicinājusi - jūs to nopietni? Laikam nekad nav gadījies būt vienā telpā ar tādu pamatīgi piemetušos lopiņu? To arī nevienam nenovēlu, jo tas vairs nav cilvēks!

Un kā viņš izutras nākamajā dienā? kā attaisno savu rīcību un nekā nedarīšanu joprojām lietas labā?

Jā,Tev ir jāiet prom! Saku pēc pieredzes! Es arī izšķīros ar puisi,kuram dzeršana kļuva arvien tuvāka,un tuvāka..Un arī roku palaišana. °
protams Tu vari uzstādīt ultimātu-kodējies vai eju prom. Bet..Ja cilvēks nokodējas bez maz vai pret savu gribu,tad diez vai tam būs rezultāti.. Mans puisis aizgāja uz Minesotas programmu,kur 28dienas ar viņiem strādā psihologi.Jo bieža iedzeršana jau sākas no iekšienes.
Jā,tagad viņš jau 8mēnešus nedzer,bet Tev jārēķinās,ka viņš var izārstēties, un līdz ar to arī būs mainijies,ne tikai uz labo pusi.Jo,kad cilvēks mīl iedzert,nākamajā dienā viņš cenšas būt īpaši mīļš,vismaz man tā bija,it kā gribot izpirkt savu vainu..Lutināšana,ziedi,dāvanas. un pēc tam nekā tāda vairs nav,viņš kļuvis riebīgāks rakstura ziņā. Tāpēc ir nopietni jāapdomā vai Tu VISPĀR spēsi būt kopā vēl ar viņu..

Jā , nakamajā dienā viņš ari super mīļs, atvainojas, lūdz piedošanu, saka ka tā nedarīs, labosies. Parasti kaut ko jauku ieplāno, sagādā pārsteigumus utt.

Dulce , kā Tu tiki galā ar to?

Ja kaut kas mūs dara nelaimīgus, tad tas ir jāmaina.
Tavā gadījumā, ir jāatstāj šis cilvēks, lai dzīvo savu dzīvi ar pudeli.
Un mani kaitina, kad meitenes uzreiz domā ko teiks vecāki, draugi, radi.. kāda starpība ko teiks...? tā ir Tava dzīve. Ja Tev tā ir labāk tad Tu maini. Viņiem atliek tikai saprast, nevis uzdot kaudzi jautājumus un brīnīties.
uz kādiem 98% esmu pārliecināta, ka tavējie tuvinieki nemaz nezin par drauga iedzeršanām un rokas palaišanām.... noteikti neesi neko teikusi. Ja būtu stāstījusi tad Tev pašai nemaz nerastos jautājums - ko viņi varētu padomāt...
Man 17 gados bija pirmais puisis, kurš arī iedzerot kļuva agresīvs, un tikai pret mani, es biju visam ļaunuma sakne.. un viņam arī gadījās šad tad mani pagrūzt. Un es jau dzīvoju pie viņa, gribēju aiziet, bet nezināju kā atgriezties pie mammas..vēl jo vairāk, viņš nemaz nelaida mani prom ārā no dzīvokļa, kad teicu, ka eju prom :D vesela drāma..... Atlika man tikai pateikt mammai, ka ir pacēlis pret mani roku, visas problēmas un domas par to kā tikt prom - pazuda.
Saņemies un mīli sevi.
28 gadi iespējams ir tikai Tavs sākums, sākums īstai dzīves baudīšanai, nevis lūkoties uz dzērāju blakus..

Rūpējies par sevi un savu drošību, kamēr vēl nav kādi 2 bērni arī par kuru drošību rūpēties.

Kā kāds narkologs teica - alkoholisms un citas atkarības NEKAD nav izārstējamas, bet tikai un vienīgi apslāpējamas.

Viens ir skaidrs,cilvēkam ir jāārstējas,bet alkoholiķi parasti atrod 100 un 1 iemeslu,lai to nedarītu. Ja Tavs draugs grib un ir gatavs ārstēties,tad dari visu lai tas notiktu pēc iespējas atrāk, ja sākas atrunas,tad droši vien labakais variants ir iet prom. Bet teikāu pēc pieredzes, alkoholiķis ir un paliks alkoholiķis, viņš var nedzert visu atlikušo mūžu,bet šā vai tā viņs būs cilvēks ar atkarību pasīva formā. Un vēl viena lieta ir tā,ka cilvēks,kurš piespiedu kartā vairs nedzer ļoti izmainās - jo vēlme jau nekur nepazūd, un tas var izpausties citās formās - neapmierinātībā, agresijā, neiecietībā pret citiem (Tevi pirmām kārtām). Tev ir jāizvērtē situācija un pašai jāizlemj kā dzīvot. Uzzimē savā galvā tālāko nākotni ar šo cilvēku un tad izlem,vai esi gatava būt "Edgara Kristīne" visu atlikušo mūžu....Nekas nav briesmīgāks kā būt līdzatkarīgai visu atlikušo mūžu....

Nu, nebija jau viegli,arī nevarēju pastrādāt utt.jo šķita viss sākās tik labi,ja nebūtu dzeršanas,tad viss tā arī būtu turpinājies. Viņš arī brauca ciemos,zvanija,lūdzās,bet vajag atrast spēku pateikt nē..Ja viņš Tevi pazaudējis spēs Tevi novērtēt,tad viņš pats zinās,ka viņam jāiet ārstēties..
Tu tikmēr vari veltīt laiku sev, nodarboties ar kādu hobiju,es sāku skriet,iet ballēties ar meitenēm,un apjaust,ka Tu esi brīva,simpātiska meitene un zaudētājs ir viņš,jā skan jau banāli,bet tā nu tas ir!

Es no sava drauga ar aizgāju pēc 6 gadu kopā būšanas, tam gan bija citi iemesli, ka pēdējā kopdzīves gadā vienkārši mēģināju saņiemties spert šo soli! Mani arī māca visādas bailes, ka labāku neatradīšu, ko darīšu viena utt. bet brīnumainā kārtā neesmu pārdzīvojusi par šo lēmumu pat vienu dienu, vienīgais ko nožēloju, to laiku, ko vilcinājos! Alkaholisms ir neārstējam pēc maniem uzskatiem, jo vienmēr pastāv risks, ka cilvēks var norauties! Un ko tad darīsi, kad attiecības kļūs vēl nopietnākas un tu jau būsi vēl vecāka!
28 gadi vēl ir jaunība, vēl visu var paspēt un atrast sevis cienīgu vīrieti arī! Sāc cienīt sevi un nepieļauj, ka pret tevi šādi izturās! Turies un tici, ka viss būs labi, galvenais ir rīkoties un nevis gaidīt, kad viņs mainīsies! Cilvēki nemainās, to es sapratu pēc savām attiecībām, žēl tikai, ka vajadzēja tik ilgu laiku!

Tu tiešām esi gatava visu dzīvi šādi pavadīt? NU nē, Tu esi pelnījusi labāku, jo tādi-NEMAINĀS.

Man ir bail , ka ja es speršo to soli un aiziešu no viņa - tad es te kā nelaimju čupiņa jums turpmāk katru dienu kritīšu uz nerviem un raudāšu... :) pirmais smaidiņš sodien

Es izstāstītu savējiem, vecākiem kā bija patiesībā, kāds viņš ir! Jo uzskatu, ka tavs lēmums aiziet ir pareizs un nav ko piesegt šādus verpļus nestāstot par viņu izdarībām.
Izraudies, tas ir normāli un BĒDZ NO VIŅA PROM!!! Dzīve ir pārāk īsa, lai vilktu tādu nožēlojamu eksistenci ar vīrieti, kurš katru brīdi var būt neaprēķināms!

Ja nav mainījies un savācies visu šo laiku(jums tomēr attiecības nav tikai mēnesi),tad nemainīsies arī.
Lēmums,protams,jāpieņem tev,bet es ietu prom.Brīdī,kad vīrietis paceltu pret mani roku,vienalga skaidrā vai dzērumā,es ietu prom.Ja tā darīja vienreiz,darīs vēl.
Ja aiziesi,protams,būs skumji un raudāsi,bet ilgtermiņā,es domāju,ka tu būsi ieguvēja...

Protams, ka viegli jau nav. Zinu, ka tie kas agresīvi, tie nemainās. Tāds bija mans tēvs.
Ir protams variants - dzīve bez alko! Bet tas jau viņam jāsaņemas.
Es gribu ieteikt, nemēģini domāt par to, ko teiks Tavējie, jo ka dziesmā - savējie sapratīs. Un vispār, Tev ir darbs, tātad ir varianti. Atrod dzīvoklīti, noīrē un ej turp dzīvot. Iespējams, ka viņš vēlēsies Tevi atgūt un līdz ar to mainīs savu dzīvi. Mans ieteikums, ja reiz bez dzeršanas viņš ir normāls, tad sāciet piekopt dzīvi bez alko, pievērsieties aktīvam dzīves veidam ;)

Septiņi gadi tas ir daudz, tāpēc piekrītu, ka viegli Tev nebūs. Taču, padomā vai vēlies dzīvot tā, ka Tev dara pāri.

Un nebaidies krist uz nerva mums šeit. Ikviens no mums nonāk situācijā, kurā gribas paraudāt.

Starpcitu, 28-i gadi, tā nav diagnoze ;)
Es saparstu, ka Tev i r48-i gadi, tad tiešām grūti, bet arī tad tā nav diagnoze.

Viss atkarīgs no Tevis. Es rosinātu, celties un iet. Starpcitu, es arī 28-os gados mainīju savu dzīvi un ilgi nebija jāgaida, lai viss ieietu sliedēs.
Turies un domā par to -kā Tev būs labi, tie kas gribēs, tie sapratīs.

mrssmith, personīgi man nekas nebūs pretim, ja paraudāsi šeit un Tev paliks labāk! :) Varbūt Tev ir kāda tuva draudzene, kas sākuma posmā varētu Tev palīdzēt, pabalstīt, uzklausīt? Varbūt vari pie mammas atgriezties uz laiku, kamēr atrodi jaunu dzīvesvietu? Manuprāt, vajag kādu, kas ir blakus un neļauj skriet atpakaļ, jo sākumā būs grūti.

Jopcik, cik tie kodēji gan ir viltīgi un vienādi - atvainojas, raud, dāvanas dāvina..un paši (visbiežāk) neko no skandalēšanas neatceras, jo ir "jautrā prātā", bet sievietei tas viss jāpiedod un jāatceras rupjības, pazemojumi.. tādus tikai noslānīt pašus pa pakaļām un piespiedu kārtā ārstniecības iestādē iekšā!

Te kautkas neiet kopā - viņš vienkārši sadzerās un sāk ar tevi kašķēties? par ko piemēram ? tā arī nāk klāt un sākl grūst un sist tev?

ko tu saki?
kādi ir vārdi ko runājiet,teikumi,frāzes.. tu.viņš.. ?

Vairāk izskatās,ka viņam ir kāds slēpts naids pret tevi,iespējams pat,ka arī viņam šīs attiecības zemapziņā ir noriebušās,bet bail palikt vienam,tapēc sākas dzeršana un kad iedzer tad nāk ārā.. agresija,jo netiek prom no tevis..
tikai mans minējums,ideja. nezinu detaļas,jo šis ir tikai tavs viedoklis.

Marek - alkohola reibumā esošam cilvēkam nav jābūt kaut kādam zemapziņā esošam naidam, vai nopietnam iemeslam, lai izturētos agresīvi.
Par iemeslu sišanai vai būt vienkārši skatiens: "Tu ne tā paskatījies uz mani".