Par svarīgiem lēmumiem

Daudzreiz esmu nožēlojusi savus lēmumus, tad jau laikam nemāku īsti pareizi tos pieņemt.

Inna - Vai vari lūdzu pateikt konkrētus piemērus, kādi lēmumi?

Izmācījos nepareizo profesiju, kaut gan jau sākumā gribēju iet uz citu,
Izlēmu, ka neņemšu vectēva atstāto dzīvokli Rīgas centrā ( kaut gan tas bija paredzēts man), bet beigās to paņēma brālēns. Tagad man tas pat ir ļoti (!!!) nepieciešams,
Bieži vien esmu izvēlējusies nepareizos cilvēkus,kam uzticēties (tagad ļoti nožēloju)
Varētu turpināt vēl un vēl, bet tikai tā es sevi vairāk sāpināšu, atceroties to visu..

Nopietnus lēmumus pieņemu ļoti stihiski un intuitīvi, lai gan vispār esmu racionāla un konstruktīva visās savās darbībās. Nekad nevienu savu lēmumu neesmu nožēlojusi, pēdējā laikā īpaši paļaujos uz savu saprātu un to, ka pa lielam nekļūdīšos, lai arī procesa brīdī neesmu pārliecināta, ka mana rīcība ir pareiza. Kādreiz ļoti ļoti šaubījos par saviem lēmumiem, mocījos ar domām, vai esmu izdarījusi pareizi. Bet tieši nesen savilku bilanci par savas dzīves lēmumiem un konstatēju, ka nemainītu nevienu pašu. Skan jau klišejiski, bet man šķiet, ja dzīvo saskaņā ar sirdsapziņu, pazīst sevi un seko savām vēlmēm, nebaidās no tām, tad tā lielās līnijās neko salaist grīstē nevar.