Kā izšķīrāties?

Respekteeju tevii to ka esi speejiiga spert taadu soli lai tiktu pie kaa labaaka... :) mani gan baida tas ka es vnk neredzu ko maneejais prieksh manis dara un tad kad vinju zaudeeshu un tikshu kaada cita rokaas tad to sapratiishu cik man vinjsh tomeer ir svariigs.

stressless..
saprotu tavu situaciju, man bija tiesi tapat..ari 6 gadi kopa bijam, bet es domaju par to nevis 1 gadu, bet 3..un ari likas, ka tikai karteja krize, parliecinaju sevi, ka tomer milu un dzivoju talak,lidz apnika..aizgaju pagajusaja vasara..dzivojam kopa, bet nebijam sarunajusies jau kadu menesi, tikai sasveicnajusies, jo attiecibas jau bija patiesam sliktas, vairak jau manas vainas del, jo es neko ar vinu kopa darit negribeju, vins man to parmeta, tad sakam kluset..pedejo nedelu pirms manas aiziesanas mes pat nesasveicinajamies, dzivojam ta it ka butu svesinieki..un vispar vins pirmais aizgaja, kas man to padarija vieglaku, viienu dienu vins panema savu somu, dazas mantas un izgaja pa durvim ne varda nepateicis, tad atsutija sms, ka iet pie vecakiem dzivot, sarakstijamies mazliet, vins pateica, ka naks tomer atpakal, jo negrib vecakiem neko stastit..es pateicu: labi, bet tad es eju prom, sarunaju ar draudzeni, ka varu pie vinas palikt, sakrameju savas mantas, ne visas protams, pec pareja atbraucu pakal pec kada menesa..skiramies loti mierigi, iedevu vinam bucu uz vaiga, un teicu, lai neraizejas, jo viss bus labi, lai ari ka viss beigtos, viss beigsies ka tam jabeidzas...gaju uz autobusa pieturu un skali raudaju, jo bija loti gruti un loti bail..
vispar es vinam sakuma pateicu, ka iesu prom uz kadu laicinu, jo ta turpinat vairs nevar..ka gribu redzet, ka jutisos bez vina, un menesi pec manas aiziesanas mes satikamies kinoteatri un es vina pateicu, ka ne mirkli neesmu nozelojusi, ka aizgaju, un atpakal nenaksu, vins to uztvera loti savaldigi..tagad joprojam esam labi draugi, sarakstamies, reizem satiekamies...
un man ari bija ta, ka vins nebija ne slikts, ne alkoholikis, nu vispar puisis uz goda, zem tadi nemetajas, bet ja es to nespeju novertet, vai esmu vinu pelnijusi? sanemu daudz nosodijumu no visam pusem, vel joproja ir dazi cilveki, kas saka, ka pielavu kludu, bet ko man padarit, ka nemilu vinu? Ja, vins ir labakais cilveks, kadu pazistu, bet ar to man diemzel nepietiek, gan kada cita meitene bus vinu pelnijusi un daris laimigu :)

Kas tas ir, ka vsi šķiras. Nu taču nevar šitā, tik vieglprātīgi pret to attiekties. Agrāk apprecējās un tad tik viegli tās lietiņas nenotika..Tagad nodzīvo 6 gadu un vienā dienā vienkārši aiziet. Bezatbildība.

No pieredzes varu teikt,ka ir daudz labāk,ja cilvēks sper soli un aiziet, bet šitie teksti - viņš taču tik labs, gādīgs, Tevi mīl- nu kur Tu iesi, manuprāt, ir vnk sitieni ar pātagu. It kā neapzinātos kas un kā, bet nevar pieraduma dēļ palikt, tas nav labāk..

man ir teikts, ka vins tacu tik labs, mil tevi, nu ka tu vari vinu ta sapinat? bet ka tad ar mani? vai man nav jabut laimigai? vai man japaliek tikai tapec, ka vins mani mil? man ari skiet, ka tas nav pareizi..ar to, ka mil mani man nepietiek, ari es gribu miileet...

zupinja, intereses pēc - sākumā taču mīlēji? Kas lika tieši pazust jūtām?

Es šitos tekstus tik ļoti esmu atklausījusies (un no entajiem cilvēkiem vel), ka laikam varētu pat iekaustīt jebkuru,kas kaut ko tādu vel pamēģina teikt. Kaitina, tiešām.

likas jau, ka mileju..bet biju loti jauna..man bija 14, kad sakam satikties..tur bija vel visadi faktori, ka lika zust tam jutam, vins parak lidzinajas savam tevam, kas mani loti biedeja, un vina mammai ir bijusi loti gruta dzive ar viru..
varetu ari teikt,ka tiku sabojata, parcelamies dzivot uz citu valsti un tur mainijos, kluvu drosaka, gribejas ballites, jo kopa ar vinu nekur negajam, vins bija tads majas sedetajs, tejas dzerajs..a man gribejas trakot, vins mani centas kontrolet, daudz stridi bija par alkoholu, nopirku viina pudeli vienreiz, divas stundas vins man lasija par to morali..
bet tadu riktigi konkretu iemeslu nespeju pat pateikt, zinu tikai to, ka nakot majas no darba biju laimiga, ja zinaju, ka vins tur nebus, ja zinaju, ka vins bus majas, domaju, ka lai pardzivo so dienu...

Es laikam biju parak gleeva, lai pateiktu aciis, es vnk aizlaidos prom... un citu valsti... no sakuma bija skumji, bet tad sapratu, ka tas tiesaam bija tikai pieradums...
Tagad man ir jaunas attieciibas ar pilniigi savadaku cilveeku... it kaa prasaas dazas iipasiibas no ex, bet nevar visu gribeet....

Gemini...pilnigi piekritu, visi tadi gudrie padomu deveji, bet otra galva un dvesele tacu neielidisi, otra attiecibas nekad perfekti neparzinasi, un cilveki neklausas, kad saku, ka nebiju laimiga, nesaprot...

Ja jau esi izlēmusi un tev viņš vairs nesaista, tad tev pielikt punktu nebūs īpaši sāpīgi, jo to esi izlēmusi tu ...

Tās ir vislielākās muļķības, ka tam, kurš izlemj šķirties, nesāp. Kā var nesāpēt, ja tu pilnībā salauz otru cilvēku? Cilvēku, pret kuru tev bija jūtas.

piekritu Sarlotei...sapeja loti...

Nesaap tad, ja neredz kaa otram saap... es neredzeju ka sapeja manam ex, jo es vnk nebiju ar vinu... man gan pie vina vel junijaa jaabrauc un jarunaa, gribu, lai viss butu pa iistam...

Piekrītu Šarlotes teiktajam. Tas, kurš aiziet taču saprot, ka tajos gados ir bijs arī daudz kā laba, skaistas atmiņas, kuru laikā ir bijusi mīlestība. Tas,ka vairs nemīl kā otru pusi, nenozīmē,ka nemīl vai neciena kā cilvēku. Ir taču gan vainas azpiņa (ja vel pārējie piepalīdz tad reizēm liekas,ka esi sliktākais cilvēks pasaulē), sāpes, ir visss. Jo gribētu taču atpakaļ jūtas un mīlēt šo pašu cilvēku. Bet,ja nevar..

Tiekumileta , kā tas ir, tiki sabojāta? Un kurā valstī?

citi grib šķirties, citi (mana gadijuma) grib salabt jau esosajas attiecibas, lai nebutu jaskiras...
taa taa dzive kunkulojas no vienam velmem uz otram utt

principa vnk izkiries! pasaki ka nevelies, un aizej, pasaki,ka jadzivo katram sava dzive jo vairs kopiga ar vinju neka neredzi un lieta darita....

uzskatu ka sadus " pasakumus" nav ko ipasi sarezgit, ja ir jaskiras, tad tas vnk jaizdara pec iespejas tik saudzigak :)

Magnolija

jaa, piekritu, bezatbildiba...bet maksligi nu neko nevar nevienam uzspiest :( ta nu tas ir!

egijasaprot
man skiet, ka so komentaru veltiji man, nevis Tiekumileta, vina saja diskusija nav nemaz komentejusi...nav svarigi, kura valsti, bet tiesam uzskatu,ka tiku "sabojata", nesaku, ka slikta nozime, vnk sava bijusa acis sabojata..ja butu palikusi Latvija, tad drosi vien jau butu preceti un ar mazajiem, jo es nezinatu, ka varbut ari savadaka dzive, nezinatu, ka pasaule nesabruks, ja aiziesu, jo par to domaju ari vel Latvija esot, bet nekad nebutu uzdrosinajusies to izdarit, jo biju parak bailiga...kaut ka ta...
zinat ka ir pazaudet sevi attiecibas? nu tiesi tas ar mani notika, un Latvija nekad nebutu uzdrosinajusies sevi atkal meklet, bet svesa valsts man iedvesa drosmi un parliecibu pa sevi..

Jap :D tas tika veltits tev Zupinja1. Lasīju vecus rakstus un komentārus un aizdomājos. Man pašai arī ir līdzīgi. Gribās gan vienu gan otru, nespēju saprast. Bet es arī savu variantu izdarīju un izšķīros bez sāpēm un ātri.

Ja dzīvojat kopā, tad tas ir grūtāk. Bet es domāju, ka tādas lietas vajag risināt divatā, mājās, lai pēc tam abiem klusējot nav jāčāpo uz mājām atpakaļ.
Ja viņš ir sakarīgs un saprātīgs cilvēks, tad abi pasēdiet, izrunājiet visu un galvenais nevajag svārstīties. Ja tiešām stingri esi to izlēmusi, tad paliec pie sava. Bet ja šaubies, tad tu tikai otram visu šo procesu padarīsi vel smagāku.
Un par tām mantām... Ja viss būs izrunāts un izlemts, tad es domāju, ka viņš vai nu pats aizies no mājas kamēr kravāsies vai arī palīdzēs tev tīri pieraduma pēc!
To es tā iedomājos, ja reiz bija tāds jautājums.
Un galvenais nepadarīt visu par tādu kā teātri, lai otram neiemītu dvēseli vel dziļāk bedrē!