Narkoze un lidojošie pūķi. :)

man arī interesē šī narkoze, kas ir paredzēta tikai kādai konkrētai ķermeņa daļai. man šovasar paredzēta operācija celim, dakteris teica, ka man durs mugurā un nejūtīga būs tikai viena kāja.
kāda varbūt var dalīties ar sajūtām, kādas bija līdzīgā situācijā?

Paturpināšu šo tēmu ar savu jautājumu - Kā Jums ir gājis ar vietējo anestēziju (laikam to sauc par vietējo, ka tikai viena ķermeņa daļa ir nejūtīga)? Vai Jums tad, kad izgāja tā anestēzija jutāt sāpes?

Man šodien bija kājas pirkstam operācija un man grieza iekaisumu ārā, pēc tam, kad izgāja anestēzija izcietu ļoti stipras sāpes un vēljoprojām pēc 9h sāp nedaudz. Kad staigāju/sēžu asinsrite pirkstam mainās un man sāk vairāk sāpēt nekā, kad guļšņāju pa gultu.

Čīkstamā tēma

Interesanti bija lasīt visas atsauksmes, lasīju vēl tad, kad tēma bija aktuāla :) Tagad varu padalīties ar pieredzi arī es. Taisīja kolonoskopiju narkozē. Man un tuvākajiem bija ļoti bail, ka nepamodīšos, jo piederu pie tiem cilvēkiem, kas ir lielākā varbūtībā pie izņēmumiem. Pirms procedūras māsiņām vēl nopietni jautāju, vai pamodīšos, šīs bija pasmējušās, ko tad es varu nemosties. Bet nu... šīm nabaga māsiņām vakardien bija precedents, kad liku viņas reāli par to satraukties. Atslēdzos momentāli, bet nereaģēju uz atmošanās zīmēm, saucieniem, pieskārieniem. Sirds dauzījās, bet pie samaņas nenācu... mani atveda uz palātu, tur kopā ar manu mammu mani pārcēla uz gultu un tikai tajā brīdī, sadzirdot mammu raudam, es atjēdzos... sāku dzirdēt, sāku redzēt siluetus, pirmo - mammu un es sapratu... jā, es esmu tepat kaut kur viņai blakus. Mamma laimē raudāja, ka es sāku reaģēt, kurstināt pirkstus, viņai pat kaut ko teicu, jautāju, iesaistījos sarunā... Bet viss likās kā astrālā - 2 pasaulēs, it kā esmu kaut kur tur un it kā palātā. Tā bija nenormāli smaga sajūta, raujies uz divām pasaulēm, bet man tik ātri gribējās pie mammas, ka es samērā ātri sāku atjēgties, pēc pusstundas jau sienas daudz maz negrīļojās gar acīm...

Tāpēc es tagad un nezinu vai ciest elles sāpes procedūras laikā, vai arī ļauties varbūtībai nekad vairs nepamosties...

Paldies Dievam, esmu jau mājās un šķiet, ka dzīve turpinās :) (love)

Abalone, sarkasmu tev, redzu, neizoperēja! :D

Pamodos kā pēc laba nakts miega, nekādu blakusefektu - sajūta diezgan patīkama.

* Becky, paldies, un es tāpat zinu, ka Tu patiesībā esi lapočka :p :D

Abalone, piedūrīgs raksts! :D
Un vispār, kaut visi domā, ka esmu ļauna un tā, bet es tev tiešām tiešām gribu novēlēt labu veselību un, kaut arī tas bija forši, nekad vairs tur nenokļūt! :)

Kā jau solīju, padalos arī ar savu narkozes pieredzi:
http://cosmo.lv/blogi/15902-tu-jau-stulbi-runa.htm

:)

Ir bijušas divas vispārējās narkozes. Sajūtas- ļoti patīkamas (tas īsais mirklis, kad slīgsti miegā un vienā brīdī viss, pamosties jau uz galda vai palātā).

Komentāros arī kāda meitene minēja filmu Awake. Noteikti nevajag skatīties, ja ir satraukums par narkozi :) Pēc filmas noskatīšanās tiešām aizdomājos, cik daudz tajā ir patiesības :)

Es mierīgi aizmigu,mierīgi pamodos :) Labi izgulējos.
Vienkārša aizmigšana tā bija priekš manis :)

Tas bija ļoti sen, bet atceros, ka man bija grūti pamosties, ļoti nāca miegs un pēc tam atbraucot mājās nogulēju 24 h....

Ir bijušas 2 vispārējās narkozes....iemigšana bija ātra, neko nejutu, bet kad pamodos bija savādāk, nevarēju paelpot, jo kaklā bija vēl tā caurule atstāta, dzert nedrīkstēju, kad veda uz palātu smējos un rādīju ar rokām to žestu kad mazais un rādītāj pirskts pacelts :D bieži ātri iemigu, tad atkal pietrūkos sāku raudāt, tad atkal iemigu...pamodos un neko nesapratu , un tad jau sākās pēc operācijas sāpes....

Man protams ir bijušas narkozes vairākkārt.
Pēdējo reizi mani iemidzināja kad sirdi baudīja, bāza caur rīkli kameru,lai redzētu to caurumu, iemigu pat nezinu kā, pamodos tīri normāli :D
Dienu vēlāk mani akal iemidzināja, bet tad biju nosolījusies,ka negulēšu :d bet akal izrubījos :Dun jutos normāli :D
Tagad, augustā man būs liela operācija, un nezinu ko un kā man darīs, bet zinu,ka man slimnīcā jāierodas dienu iepriekš, pie anasteziologa .

man ir bijušas ļooti daudz nakrozes, apmēram 20 gadā (līdz 18gadu vecuamm), jo regulāri taisīja bronhoskopijas. vienmēr jau no paša sākuma, kā ielaida narkozi, sāku trīcēt un trīcēju visu laiku līdz tā pilnībā izgājusi, tagad kad es eju pie zobārsta arī no tās nelielās narkozes devas visa trīcu, vnk ķermenis kko nepanes. vēl man ir tā, ka narkozes miegā vienmēr raudu, neapzināti...visi jau pieraduši. man tas process bija tik pierasts, ka jau zināju, pirms narkozes jaizrunājas ar visiem, jāizstāsta sava neapmierinātība un taml., citādi narkozes iespaidā varu kādu mostoties nosaukt aŗi ne tik pieklajīgs vārdos :D
principā esmu uzaugusi slimnīcā, esmu redzējusi kā citi bērni mostas, dažas meitenes nesaprot ko runā un ārstu klatbūtnē saka, ka grib iet uzpīpēt utt. :D pati esmu vēl kārtīgi neatmodusies izrāvusi sev katekru no vēnas, jo likās, ka ļoti sāp un niez tur viss :D esmu jau 30 min pēc pamošanās pusapreibusi mukusi no nodaļas uz veikalu pēc saldējuma :D kādreiz narkozes bija mana ikdiena, reizēm likās, ka jau esmu atkarīga no tās sajūtas, cik forši, kad iemieg..
p.s. neuztraucieties, tagad man viss ok, viars neslimoju, izārstēju sevi ar the secret metodēm un nekādas operācijas vairs man netiek veiktas :)

Man pēc kobras narkozes bija efekts kā pēc zālītes pīpēšanas :D
Malziet rāva gļuks, man atdeva mēles pīrsingu, likās, ka rokā ir vismaz 5 tādi, tad uznāca tāda smieklu lēkme, pilnīgi viss šķita smieklīgi, bet kopuma tāds čills.. it kā kkur pa gaisu :D
Kad bija pagājušas vairākas stundas (kobru veica no rīta), tad vakarā pēkšņi kā belziens pa galvu un tu atkal esi realitātē :D tad liekas, ka pēc kkādas ballītes iztrūkst kadrs no dienas fragmentiem :D Atceros, ka toreiz, kad man sākās tie smiekli, man ārsts ieteica, šo dienu pavadīt mājās un uz skolu neiet :D

Bet zinu, ka līdzās bija cilvēki, kas jautāja ūdeni, kam reiba galva un bija slikti pēc tās narkozes :/ par laimi, man tā nebija!

biju ļoti labi izgulējusies. Atceros, ka jutu, ka mani iedabū atpakaļ gultā, bet nu tas tā kkur papeldēja garām, un gulēju kā mazais lācīts. :D Pamodos, prasīju cik pulkstenis, nesapratu, vai esmu gulējusi stundu, 3 vai jau diennakts pagājusi :D Tāds apstulbums, bet sajūta laba. Pēc tam vēl pagulēju, bet jutos labi un svaigi :)
Negirbēju narkozi tā iemesla dēļ, ka kādam taču bija jādabū mani krēslā un tad vēl gultā. Negribēju, lai mani tur tādu ļenganu stibī apkārt, bet tad, kad narkoze vēnā tu jau neko vairs nezini. Tikai pēc tam negribējas domāt, kā īsti esmu palātā atkļuvusi :D

Runājot par katetriem, tad slimn.man 4x dūra, netrāpīja uz vēnas, tik ar 5x + katru otro dienu bija katetrs jāmaina, jo pamanījos sabojāt, lai arī esmu 6 dienas ārā no slimn.manas rokas izskatās drausmīgi:(

Narkoze man bijusi 4x dzīvē, 1x 18g.v., pēc tās jutos labi, operācija bija ap 2h, 2x arī 2h 19g.v., jutos labi, 3x 20g.v.2h un jutos slikti, bet 4x bija pirms 9 dienām, zem narkozes 30min.biju, jutos uzreiz mundra, bet vakarā ap 22 aizmigu, blakusparādības nebija, vienīgi ārsts pēc operācijas teica, ka man vajadzēja 2x lielāku devu kā parasti pacientēm.

cloo,bail tāpēc,ka ta sir kaut kas,kas ir manā vēnā,ja nu es miegā saloku roku,tas viss atnāk vaļā un es noasiņoju,ja nu viņš apskādē manu vēnu.Man nāk virsū kaut kāda panika slēkme vien tad,kad redzu kāda cita rokās šļirci un visiem parasti patīk pajokot un pabiedēt,tad vispār ir čau.Ja nezinātu,ka nedurs droši vien pazustu veselais saprāts