Padomi, pieredze par augstskolas pamešanu

Pēdējais gads? Varbūt tomēr pamocies tos pēdējos 2 mēn. un tad dodies mācīties citur. Esmu līdzīgā situācijā kā Tu, un arī apsvēru domu pamest pēdējo gadu, bet tad, kad to pasteidzās izdarīt viena kursabiedrene, sapratu cik tas tomēr būtu muļķīgi.

diamond,kā var būt pēdējais gads, ja viņa pagājušajā gadā tikai vsk beidza?

Nē, esmu 1. kursā, runa ir par to, ka līdz gada noslēgumam 2 mēneši!

Diamond Butterfly, nu kāds pēdējais gads, izlasi pirmo teikumu. :D

Oj, atvainojos! Lasīju steigā!

Nu ja nav pēdējais, tad jau Tev nav ko zaudēt. Lai cilvēks būtu laimīgs vinam ir jādara tas, kas viņam patīk. Klausi tam ko saka Tava sirds un ja nevēlies - nemokies!

Mana situācijā gan bija grūtāka izvēle, jo gads ir pēdējais un visvissmagākais.

No kā tu baidies? No studiju pamešanas vai pārcelšanās uz Rīgu?

Bet vispār..ja jau tik ļoti baidies un ir kaut kāda nedrošības sajūta, tad es tavā vietā tos 2 mēnešus kaut kā nolauztu, paņemtu akadēmisko (jo tad budžets saglabātos), stātos iekšā tajā vietā, kur vēlos studēt un brauktu uz Rīgu. Ja pēkšņi attaptos, ka tas nav tas, ko vēlos, ka nepatīk utt, būtu kur atgriezties.

Izdari visu gudri: pabeidz pirmo kursu un tad ņem akadēmisko.
1. Tev būs vieta, kur atgriezties un nesākt visu no jauna, ja nu Rīgā neizdosies
2. Noteikti no vairākiem priekšmetiem kredītpunktus varēs pārskaitīt jaunajā augstskolā.

Tak pabeidz tos divus mēnešus! Puisis uz Rīgu brauks tikai nākošgad, galu galā.

Mazā pilsētā tev atrast darbu iespēju būs pamaz, vai ne? Tad ko tu gribi līdz tam darīt? Mājās sēdēt un nagus vīlēt? Ātri vien garlaicīgi paliks! Es tev ieteiktu (lai ir kaut kas konstruktīvs, ko darīt) nomācīties gan šo, gan nākamo rudens semestri.

Plusi - būsi lietderīgi pavadījusi laiku, būs kaut kas ko nākotnē CV ierakstīt (studēju tur-un-tur, nevis nagus vīlēju), plus iegūtos kredītpunktus tu (vismaz kādu daļu) pēc vajadzības varēsi pārksaitīt uz nākamo universitāti, jo līdzīgāka programma, jo vairāk. Ja mācīsies kaut ko pavisam citu - vismaz C daļā pārskaitīsi, kādu "vispārīgāku" kursu varbūt kaut kam no B daļas varēs pielīdzināt. Tātad, ja Rīgā paralēli mācībām sāksi strādāt - būs mazāka mācību slodze.

Ja tev par mācībām nav jāmaksā - tak izmanto iespēju un studē, kamēr nav nekas prātīgāks ko darīt!


PS: man ir liela pieredze universitāšu pamešanā un mainīšanā.

Ir tā, ka par kredītpunktiem esmu interesējusies, diemžēl priekšmeti pilnīgi nepārklājās, tādēļ kredītpunktus nevarēs pārskaitīt.
Es nepareizi uzrakstīju, tas bija domāts, ka mans puisis, sākot ar nākošo MĀCĪBU gadu brauc uz Rīgu, jo viņam 4. kurss, prakse.

Mani baida tas, ka parasti neatmetu ar roku lietām, cīnos līdz galam, bet tagad... nezinu, motivācijas pilnīgi nav, taču problēma nav tajā, ka nevēlētos kaut ko darīt, bet tajā, ka man tas pilnīgi nesaista, izejot cauri nākošo gadu lekciju grafikiem, saprotu, ka tur atgriezties negribu!

57days, kāda ir tava pieredze? Nenožēlo?

Nu, ja kredītpunktus nevarēs pārskaitīt uz to programmu Rīgā, kurā tu ŠOBRĪD gribētu studēt un DOMĀ, ka tev patiks - tas vēl nenozīmē, ka tu tos kredītpunktus nekad nesagribēsi izmantot ;)

Es pametu 2as studiju programmas (abās budžets), pabeidzu trešo, un tad pametu vēl 3 studiju programmas (jā, zinu, ka daudz pametu). Nožēloju tikai, ka nepabeidzu vidējo no pēdējām trim iesāktajām programmām (bet apdomāju iespēju stāties atpakaļ).

Ir gadijies pārskaitīt gadus 7us atpakaļ iegūtus kredītpunktus, tā kā saku - tu nekad nezini, kas var noderēt.

Ja tu jūti, ka tevi studijas nesaista, nu tad ir vērts pmēģināt ko citu. Variants ar akadēmisko (ja nu sanāk atgriezties) arī nav slikts - ja vēlāk negribēsi, varēsi no akadēmiskā nekad arī neatgriezties. Esmu tā darījusi.

Jo tu tālāk esi no vidusskolas, jo tu vairāk saproti, ka nav tādas lietas, kā "zaudēts gads" vai pat "zaudēti" 2-3 gadi. Tāpat nāk klāt kaut kāda pieredze, kaut vai tikai dzīves pieredze. Arī zināšanas. Kaut kas jauns redzesloka paplašināšanas jomā. Labi, nu mans iesākto un pamesto studiju skaits jau ir viegli slimīgs, atzīstu, bet nomainīt programmu VIENU reizi, pie tam reālu, nopietnu iemeslu dēļ - tas gan nav nekas neparasts vai stulbs.

Padomā pati, pat ja tu kaut kā nebūt bez intereses nomocīsi tos 3 gadus - vai tad tikai priekš eksāmena apgūtas un bez intereses aizmirstas zināšanas padarīs tevi par labu speciālistu jebkādā jomā? Labāk tiešām no sirds mācīties to, ko tu vēlies un kas tevi interesē.

Nobeigumā padoms, ko man reiz deva draudzene:

Mēs parasti visstiprāk nožēlojam nevis to, ko izdarījām, bet gan to, ko neizdarījām.

Mani interesēja jautājums - 1. semestrī budžetā nebiju, taču rotācijas dēļ budžetā iekļuvu 2. semestrī! Ja stājos ārā, man pēc 3 mēnešiem jāsāk atmaksāt studentu kredīts par 1. semestri, taču lai uzsāktu studijas jaunajā augstskolā man arī ir nepieciešams studentu kredīts? Sanāk, ka to man neizsniegs, jo nebūs apmaksāts iepriekšējais kredīts?

Es iesaku šo semestri noteikti pabeigt. Citā augstskolā varēsi izmantot kā C daļu. Pati arī esmu pametusi studijas (2. semestrī martā). Nenožēloju. Tikai es izlēmu tā darīt, lai varētu pilnvērtīgi strādāt tos mēnešus un uzsāktu studijas, kur vēlos.

Konkrēti nepateikšu, bet, ja pareizi atceros, līdzīgi jautājumi ir bijuši LU forumā:

http://www.lu.lv/forums/

Kreditēšanas noteikumi nav atkarīgi no augstskolas, tā kā tur atrodamās atbildes derēs arī tev.

man ir tieši tāda pati situācija ar studiju kredītu,jo arī aizgāju no skolas un tagad septembrī gribu sākt no jauna! Tā situācija ar kredītiem ir tāda , ka ja tev bakalauram bija kredīts pirmajam semstrim, tad ja tu sāksi pa jaunam bakalauru, tad pirmajam semestrim tev otrreiz nedos, jo tas skaitās tākā jau izsniegts!- bet otrajam ja vajadzēs tad atkal dos!- nu tas ir ja tev bija valsts galvotais kredīts!
Komerckredītu bankā ar galvotāju jau tev iedos, arī tad ja neesi atdevusi, bet valsts galvoto tikai tad ja būsi atdevusi, vai arī turpinās par laiku, kas nav izsniegts!

Gribējās sakarā ar augstskolām ielikt šo bloga rakstu http://meisters.lv/?p=1083 viela pardomām...

Par bloga rakstu:

Daudz kam piekrītu, bet ir daži BET


"- Laiki ir mainījušies, papīram vairs nav nozīmes"

Tā gan nav taisnība. Diemžēl. Piemērs. Darbu, ko es ļoti gribēju, un kur gribēja mani, es nedabūju (un mani nedabūja), jo man nebija pareizā papīra. Valsts iestāde, saproties, un noteikumi. Šķiet, ka pēc dažām dienām saņemšu atteikumu tāda paša iemesla dēļ.

Dabūt to super kruto pieredzi savam CV, ka tā nosedz formālas izglītības neesamību (privātā sektorā tas nostrādās), protams, var, bet pašā sākumā nāksies baigi cīnīties, lai dabūtu iespējas sevi pierādīt.


- Milzīgs naudas patēriņš

Mācīties skolā vajadzēja tā, lai varētu mācīties budžetā.


- Laiki ir mainījušies, internets piedāvā bezgalīgi daudz iespēju

Jā, ir piemēram tālmācība (e-studijas). Eiropas universitātēs. Par mārketinga tēmu, PR un kādas vēl tik tēmas puisi neinteresē. Var atrast par brīvu.


Bet runājot par raksta pamat domu - tiešām, Latvijā ir studiju programmas, kur piedāvātās izglītības kvalitāte ir bēdīgi zema. Sevišķi humanitārajās jomās standarti ir kritušies ļoti strauji. Principā, lielākā daļa punktu, ko viņš apraksta, ir pamatoti argumenti.

Ja Meistera kungs prasītu man, es viņam ieteiktu netērēt laiku mācībām Latvijā, un tā vietā stāties kādā labā Rietumu augstskolā. Ja, protams, sekmes "velk" uz labo Rietumu augstskolu standartiem (un es ceru, ka velk - izklausās sakarīgs puisis).