Vēlos apgūt ..

Par papēžiem varu tik piebilst, ka vajag sākt ar mazākiem un tad jau kad jūties ērti pirkt jau augstākas papēžu kurpes.
Nevajag sākt ar 10cm papēžu kurpēm un tad domāt, ka nu galīgi nemāki staigāt :)

Es jau pa mājām špagoju kā lielā, bet kā izeju uz ielas, kājas nekust ne no vietas. :D Rezultātā apgriežos ap savu asi un dodos nomainīt apavus pret ērtākiem.

Paarvaacos dzivot uz citu valsti viena pati, bez draugiem, radiem, gjimenes un biju spiesta iemaaciities gatavot, jo peec meenesha apnika taisiit makaronus ar sieru un bomzhzupinjas, turklaat nav iisti veseliigi :D Tagad juutos kaa baigais speciaalists. Saaku ar vienkaarshaam recepteem, lasiiju visaadus recepshu blogus, peec tam jau sakau improvizeet un tagad man ljoti iepaticies gatavot, katru reizi ejot uz veikalu domaaju, ko nu garshiigi gribeeshu eest. Es pat draugam tagad cepu visaadus mafinus un kuukas un sanaak ljoti garshiigi. Es vareetu buut forsha maajsaimniece :D
Un godiigi, man arii no saakuma likaas, ka neesmu radiita gatavoshanai, jo es arii kaadreiz visu piedzedzinaaju, parsaaliiju utt. vienkaarshi ja katru dienu sevi jaapabaro, tad arii ir treninjsh un taa pamazaam iemaacaas. veiksmi.

Par papeezhiem :D zinu to lietu, kad liekas, ka buus labais, bet izejot aaraa pa durviim tik pat aatri jaaskrien atpakalj paarvilkt uz bezpapeezh kurpeem. Nu no saakuma, velc zemaakus, un tad jau aizies. taapat kaa ar eest gatavoshanu

Ēst īpaši labi negatavoju. Tās lietas, kas sanāk, ir nākušas ilgi, ar atkārtotiem mēģinājumiem - kūkas, piemēram, katastrofas ir bijušas daudz, cik daudz slapjas gumijotas neesmu izlidinājusi miskastē. Galvenais iespītēties un saņemties nākamajai reizei, punktu pa punktam pēc receptes, pēc n-tās reizes tiek uzķerts arī fīlings. Ar gaļu, protams, sarežģītak, esmu tikusi līdz perfektas konsistences vistas filejas gabaliņiem, bet ne līdz steikam tomēr.

Tāpat par sastāvdaļām - sākumā labāk neeksperimentēt.
Pēdejais, ko taisīju - krabju salāti. Vienkārši, vaine. ;) Pirmais katls rīsu, ko vārīju (šoreiz bez maisiņiem, bet pēc norādījumiem mērcejot, mazgājot utml.) izjuka putrā. Otrais - ok. Bet iegrābos majonēzē. Tā vietā, lai ņemtu zināmo, bet dārgo Hellmans, nopirku kaut kādu light, nepagaršoju, sagāzu visu lielajā bļodā un tad sapratu, ka tiiiik pretīgi skābs tas viss, varat iedomāties pēc kā tas garšoja, izlidināju laukā, pirms kāds uzzina. :P
Protams, saņemšos mēģinājumam nr.2., bet mazā devā un precīzi, kā vajag.

Mammai daudz prasu padomus, tos knifus, ko neraksta pavārgrāmatās.


Ar kurpēm bija vienkārši, uzkāpu un staigāju un staigāju labi, jāatzīst. Bet var nesākt uzreiz ar ielu, cietu akmens segumu, sāc ar iekštelpām, paņem līdzi kā maiņas apavus uz darbu, skolu, ballīti utt. Galvenais, manuprāt, nav augstums, kaut 12cm, bet lai lieste labi piegulētu tieši Tavai pēai, nespiestu, neberztu, ko var koriģēt ar ielikņiem.

No sākuma es arī nebiju nekāds profs un mani pat smādēja,kāda gan es sieva būšot savam
vīram,es tik kartupeļus uzcepu/uzvārīju,uzcepu olas,cīsiņus...tikai to vienkāršāko,jo man baigi nepatika ēst gatavot.
Baigi nācās papūlēties,kad sāku dzīvot kopā nu jau ar bijušo.Viņa māte baigos priekos,ka nu tikai meitene gatavos ēst,viņa atnāks mājās no darba un viss būs sašmorēts :D
Es panikā sēdēju pie receptes.lv un pēc maza laiciņa,i zupas, i mērces, i daudz kas cits bij super :)
Vnk turējos pie receptēm,citādi uz dullo berot garšvielas klāt nekas labs man nesanāca :D
Dzīvojot ar tagadējo vīrieti,viņš aiz sajūsmas kādu pusgadu kunkstēja cik viss garšīgs,un pārēdās līdz nemaņai :D Tagad es visu beru klāt un taisu tikai uz mēra sajūtu,sanāk super :)
Protams,neesmu tur baigais kulinārijas speciālists,ir lietas ko neesmu
vēl gatavojusi,bet kā jau vēsta mana vīrieša uzbarotā riepiņa,laikam gatavoju pietiekami labi :D

kopš bērna kājas ir paticis kaut ko gatavot.. atceros, ka vecāki vispirms mācīja, kā apieties ar gāzes plīti , bet tomēr, pēc pāris reizēm vēl neļāva neko vārīt vai cept u.tml. bet es iespītējos un gribēju parādīt, ka es taču māku, nevajag mācīt :D
atceros, ka pirmais, ar ko sāku - gribēju izvārīt olu. man pirmajā reizē izdevās, biju uzmanīga, uzņēmu laiku, lai viss izdotos.. protams, pēctam, gribēju ko citu. izdomāju - pamēģināšu izvārīt makaronus un uztaisīt pati tēju! makaroni, kā par brīnumu, arī ar pirmo reizi izdevās, bet tiešām bija garšīgi un negaršoja pēc gumijas :D
un tā no elementārām lietām gāju uz sarežģītākas pakāpes.. līdz, nu jau saku, ka varu brīvi orientēties virtuvē un vispār ēst gatavošanā. nekad ar garšvielām nav sanācis pārcensties, ēdiens nav bijis jēls un tādā garā, uz to visu jau man ir ķēriens, jo tiešām ļoti agri sāku tādas lietas apgūt. tagad nebaidos mēģināt ko jaunu, cept kēksus, mafinus, tortes utt. man liekas, ka, ja pieaudzis cilvēks sāk mācīties ēst gatavot, tad ir grūtāk, nezinu kāpēc.. varbūt tāpēc, ka no sākuma nav tik lielas uzmanības, kad esi mazs, jo tad tu tiešām visu rūpīgi skaties un pēti, lai nekas nenoiet greizi n garšvielas liec pa bišķiņam, līdz jūti, kad ir labi, nevis saber čupu un pēctam nezini , kur likt to pārsālīto ēdienu..