Laikam jāpagaida kamēr noskries tie nelabumi jo koncentrēties braukšanai tagad sasodīti grūti,pedējā braukšana vispār bija tīrās šausmas,it kā es pirmo reiz pie stūres,skolotājs iedzina tādā sarežģītākā maršutā un intensīvākā satiksmē,ka es tikai viņa dusmas vien tik dzirdēju.Un tad viņš teica,vai man tās tiesības tochna vajagot.(Apmēram ar zemtekstu - smags gadījums es esmu)Nu zinu,ka esmu nervozāka par citiem,bet pati saprotu ka tiesības es varu nolikt,neesmu tik bezcerīgs gadījums.Turklāt nepatīkami ka visu to no malas skatās vēl divi aizmugurē sēdošie.
Nezinu cik ilgi vilksies tie nelabumi,ceru ka maximums vēl 2 mēn,tad vasarā ceru,ka fiksi fiksi izdotos nolikt :) Kā man gribas tās tiesības... jūs pat iedomāties nevarat,turklāt nepieciešamība arī liela,sevis dēļ un mammas dēļ,kura no laukiem ārā normāli netiek uz pilsētām,kad pēkšņas vajadzības rodas utt. ņemot vērā tur esošo ''īpašo'' autobusu kursēšanas grafiku.
Jameklē kāds saprotošāks skolotājs,turklāt kurš arī pāris stundas vismaz paņemtu individuāli no sākuma,jo tas esošais man par priekšējā paneļa fingliņiem vispār neko nemācija,tikai nolamājās,kā es neredzot, ka benzīns beigšoties :D