Johaidī, kas kaiš tām nosodītājām, ka katrā diskusijā jāielien un jāsāk mācīt dzīvot? Runa ir tieši par aborta tēmu, protams.
Es autori lieliski saprotu. Neesmu nekāda abortu atbalstītāja, bet ja šobrīd paliktu stāvoklī, nav pat mazākās iespējamības, ka paturētu bērnu. Noteikti nē.
Mātes jūtas ir instinkts, kas nav kontrolējams. Jā, tas visticamāk parādītos...un? Ko tas maina? Ja diskusijas autorei turpmāk būs grūti, jo nāksies tiešām izdzīvot, ja nepietiks laika, naudas, spēka izglītībai/darbam tad ar visām mātes jūtām šis bērns var kļūt par negribētu, jo viņa turpinās atcerēties to, ka stāvoklī palika neplānojot to un sākotnēji bērnu paturēt negribēja. Egoisms? Tām, kas netic, ka bērns var sabojāt dzīvi to protams, nesaprast un atliek vien saukt par egoismu. Taču es ticu, ka tā notiek, un lai nu kāds stāsta, ka visu var apvienot un bērns netraucē, manās acīs tie ir izņēmumi. Lielākajai daļai to, kas vēl pilnībā, stabili nestāv uz savām kājām, bērns var būt traucēklis.
enija, un kādēļ jājauc divas dažādas lietas? Kāds sakars tam, ka kāda drāžas pa labi un pa kreisi ar abortiem? Vispār nekāds. ;) Stāvoklī negribēti var palikt arī no vīrieša, ar kuru esi kopā kaut 10 gadus, tas nenozīmē, ka pēkšņi bērns ir vairāk gribēts. Ja negrib tad negrib.