Ko jaunu par sevi esi uzzinājusi no citiem?

Man ir nācies dzirdēt un diezgan daudz, bet vislielakās pērles :
Esmu iedomīga caca, mani mati ir krāsoti, jo tāds nevar būtu dabīgs tonis( tas nekas, ka pus Lv ir tāds), man ir silikona krūtis :D

Chloe, mani arī uzskata par nezinu vai iedomīgu bet nu noteikti nepieklājīgu gan- jo arī sanāk kādam pazīstamam paiet garām vai nepamanīt- bet tā jau nav jo es vienkārši tiešām tad neesmu redzējusi!:D- brilles man ar vajag bet man nepatīk un es nelieku!

No skaudības pārņemtajām ;draudzenēm' ne to vien nācies dzirdēt :D

Daudzi sākumā domājuši, ka es esmu ļoti iedomīga, bet kad iepazinušies tuvāk, tad pateica ka es esmu forša! :D Bet no malas tā varbūt arī izskatās, jo es necenšos uzreiz sadraudzēties ar kādu, man vajag to cilvēku sākumā iepazīt un tad tikai varu sākt klačoties un draudzēties :)

draudzene(kolēģe) pastastīja ka viena cita darba kolēģe par mani teikusi-darbā es viņu(mani) neciešu, bet ārpus darba viņa(es) vnk lieliska :D:D:D
bet īstenībā man pret kritiku ir ignors,jo zinu ka visiem izpatikt nevarēšu un pat necenšos to darīt,esmu kāda esmu...

Jā, pirmais bērns man jau 12-13 gados tika piedēvēts.

Vienreiz mazpilsētā pietika pastaigāties 2 stundas ar savu labu draugu/ bijušo klasesbiedru , kad viņam jau vakarā mamma prasīja - kāpēc viņš savu mammu ar draudzeni neiepazīstinot - labākais tas, ka kāda jau bija noziņojusi to pa telefonu.

Lielākā daļa domā, ka es esmu iedomīga, vai dusmīga, kad es nesmaidu.

Un tā kā es parasti daru kā es uzskatu par pareizu un iebilstu citu viedoklim, jo man gandrīz vienmēr ir savs viedoklis, tad bieži, parasti garām ejot kādiem cilvēkiem, esmu dzirdējusi visu kaut ko, bet nu tas vairāk bija vidusskolā, kur kaut kādām sīkajām neļāvu sev uz galvas kāpt.

Reiz braucu liftā ar divām meitenēm, kas apsprieda manu toreizējo draugu (viņas minēja viņa vārdu). Un viņas runāja par mani kā par viņa toreizējo meiteni, ka viņš sāstījis, ka esmu liela mele un manipulētāja. Es jau gandrīz sadusmojos, bet tad viņas apspriedās, ka pats muļķis un, ka es pareizi daru un vispār viņam problēmas ar galvu. Un es labāk sajutos :D

Bet visas pārējās aprunāšanas, kuras esmu uzzinājusi, bijušas vienkārši muļķīgas un man ir vienalga, ko kāds par mani saka un cik tur ir patiesības.

Kad veel dziivoju Latvijaa tad manaa pilseetaa visu laiku baumoja viens par otru,ka tik vairaak izdomaat.. :D
Bija visvisaadi pekstinji. :D Bet mani nekad nav satraucis tas,ja par mani runaa.
Tagad esot prom no LV paaris gadus,domaaju taapat gan jau citi runaa,ka man jauns draugs,par ko es straadaaju.. utt.. Cilveekiem patiik izdomaat visu ko. :)

Vēl bija gadījums, ka ļoti gaidīju savas vidusskolas salidojumu, pats salidojums arī ļoti patika un viss bija ļoti jauki, tikai pēc divām nedēļām man viena meitene sāka pārmest, ka es viņu esmu tā nolikusi (lai neteiktu vairāk) un kā es tā aiz muguras esmu varējusi. Lieki piebilst, ka neko tādu nepateicu un to pašu arī acīs viņai varēju pateikt, bet kāds no maniem tik "jaukajiem" vecajiem klasesbiedriem bija piepušķojis klāt, kaut ko izstāstījis pa savam un kaut ko ne līdz galam sapratis kā es domāju. Ja godīgi, tad man tiešām ļoti žēl, jo domāju, ka šie cilvēki ir mani draugi, bet izrādās, ka mazājās pilsētās visi vārās savā sulā, ir ar sevi aprobežoti un neko vairāk par stulbām tenkām nejēdz. Es jau sen no šī visa jūtos izaugusi un nevaru iedomāties, ka mani tagadējie draugi kāds tā izdarītos.

Neko tādu traku neesmu dzirdējusi, ir teikuši, ka izskatos ļoti nopietna un dusmīga, laikam tāpēc, ka bieži nesmaidu. Vēl citi domā, ka teicamniece un visu laiku sēžu mājās, bet patiesībā tā nav :D

* es esot ļoti nopietna un dusmīga, jo bieži nesmaidu;
* esmu iedomīga un augstprātīga;
* man esot bijis aborts;
* ar iepriekšējo draugu draudzējos viņa "ģimenes uzvārda" un naudas dēļ.
nu un vēl mazākā vecumā man "piešuva", ka es džekus mainu kā zeķes, tusējos ar visiem pēc kārtas, utt. (to gan teica kaimiņu tantes un tamlīdzīgi). Man tas viss bija jaunums. :D

Man jau liekas, ka visas baumas vienmēr rodas pamatoti.
Es nekad neko par sevi neesmu dzirdejusi, jo ar večiem publiski nespaidos, jēgu nepārdzeru, vienas nakts sakarus neuzturu, nepīpēju, pilnveidoju sevi un pēc iespējas vairāk arī cenšos atrasties šādās kompānijās.

Labella, vari nesprediķot :D cik pamatoti rodas baumas par bērniem un abortiem? :D:D

Ārprāts, kas jums tie par cilvēkiem apkārt, to es īpaši par tiem abortiem.
Godīgi sakot, ilgi domāju un neko par sevi neesmu dzirdējusi, pamatskolà síkumus varbùt, bet ne stàstus un nepatiesíbu, bet ja par manu gimeni dzirdu, ka kàds slikti izsakàs, tad gan klùstu par lauvu, pa tiešo aci pret aci pajautàju - kàpèc tà jàrunà. Godígi sakot, pret tiem, kam kàdas pretezijas pret mani, man dusmu nav, ok var gadíties, kàpèc ne, bet šajà visà mani visvairàk ir kaitinàjušas 'hiènas', kas uzklausa, neaizstàv, moš vèl pat màj ar galu un tad skrien atstàstít aprunàtàjam kà lielàs labdares, ar tekstu - tu tikai nesaki, ka es pateicu, ja! Vot, šis tips par maniem draugiem toč nekad neklūst, bet ar antipàtijàm gan nereti pèc visa noskaidrošanas, esam par tàdiem kluvuši.

Mana acu skatiena dēļ, daudzi jeb daudzAS vēl joprojām domā, ka esmu iedomīga :D to attiecīgi arī vairākas reizes esmu dzirdējusi no citiem vai netīšām.
Agrāk ap 16-17 gadu vecuma mazpilsētā biju liela emma, tikai tā iemesla dēļ, ka ar savu acu skatienu daudzām izskatījos iedomīga :D īsāk sakot, viss riņķo ap manām acīm... jānēsā saulenes!

Man bija tāda meitene skolā - ja gribēji, lai visi kaut ko uzzina, pasaki viņai to un galvenais neaizmirsti piebilst - TIKAI NESAKI NEVIENAM, LŪDZU. Tad to zināja visa skola. Cūka.

Uzzināju, ka esmu kā Čaks Noriss. Strādāju naktsklubā un man ceļā maisījās kāds pārītis, kas skaidrojās ar vārdiem. Pēkšņi meitene sita puisim un trāpīja man pa seju. Uzbļāvu abiem, lai tinās ārā skaidroties, ja ne pasaukšu apsargu.
Rezultātā nākamā dienā tas tika pasniegts priekšniecei, ka es esot izšķīrusi kautiņu. :D

Bet tā mani daudz arī aprunā par iedomību utt. lai gan droši varu teikt, ka tāda neesmu. Es neeju pa ielu un nesmaidu katram pretimnācējam. Neesmu vainīga, ka man tādi nopietni sejas vaibsti.

Renè , tik pamatoti, kā apvelšanās, un strauja svara nomešana, kā arī, cilvēku jaukšana.

jā, Labella, trāpīji desmitniekā. :D:D Mēs visas esam mauķeles, tāpēc arī par mums tā visādi lohi un pensionāres runā.

Man to "abortu" droši vien piešuva pēc tā, kad pirmo reizi mūžā devos pie ginekoloģes un sēdēju rindā (jā, tas bija publiski, un droši vien vienai cūkai pietika ar to, lai izejot no poliklīnikas viņa varētu spraust citiem batonus ausīs, sakot, ka Cukurvāvere nupat abortu uztaisīja. :D), jo bija problēmas ar olnīcām un mēnešreizēm.