man bija tāds klišķītis ziemas vidū, bet tam nebija sakara ar dzīves uztveres maiņu, dzīvesvietas maiņu u.tml. , bet gan ar to, ka gribēju mainīt domas par sevi, iepatikties sev vairāk, tādējādi celt pašvērtējumu u.tml. un tad nu es sāku štukot, ko es TĀDU varētu izdarīt pati savām mazajām rociņām, lai manā dzīvē ienāktu citas krāsas. un es sāku mainīt stilu, vispirms. man jau sākotnēji bija klasiski vai mazliet vintage, nereti saucamais casual, bet es vairāk gāju uz sievišķīgo klasiku, kaut kā tā. nopirku skaistas smaržas, nopirku visādus kosmētiskus līdzekļus, atsvaidzināju garderobi, tas mani iepriecināja jau pašā sākumā. tad, kad es domāju, kā man likt, kā man kombinēt, tas bija vēl interesantāk.. ikdienā matus sāku veidot savādāk. tas process bija tiešām interesants man pašai. un tā kaut kā ietekmējoties no blogiem, iepriecinot sevi, es arī kļuvu pa žizņi tāda laimīgāka, smaidīgāka.. un patika man tas. cilvēki ievēroja, bija tāds mazs uzplaukums man emociju ziņā tieši. un tad arī vispār uzskati par daudz ko izmainījās, viss nāca pakāpeniski, pakāpeniski dzīve raisījās citās krāsās, bija kaut kas jauns, neredzēts un tas viss nav apstājies. tagad, pat, ja nav iemesla pasmaidīt, gribās tādu rast. bet reti ko tādu nākas darīt, jo apkārt ir superīgi cilvēki! :)