Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Jau 25 un bez bērna???

 
Reitings 11
Reģ: 29.01.2009
Mūsdienās laikam jau tas vairs nav nekāds pārsteigums, kad pirmais bērniņš tiek ieņemts pēc 25 gadiem. Taču, ja godīgi, esmu saņēmusi daudz nosodījumus, kapēc man vēl nav bērns, un kad mans pēdējais pulkstenis jau tulīt nositīs? Un mani tas tiešām sāpina. Un nav tā, ka bērniņu negribu, 22 gados varēju kļūt par mammu, bet Dieviņš izlēma savādāk, tad parādījās stipras veselības problēmas, un tad jau sāku baidīties no visa, no tā kur dzīvosim? kā būs tālāk? vai varu paļauties uz šo vīrietis? vai manam bērnam būs viss? Bet nu, nekad jau neko nevar paredzēt, morāli esmu gatava, es gribu bērniņu, pat ļoti un jau sen, bet laikam jau vairāk ir nostrādājušas šīs bailes. Un reizēm, tas sabiedrības spiediens, tevi nogremdē un tu ieslēdz kaut kādu pretestību. Esmu lasījusi ļoti daudz, arī par to, ka mūsdienās nav jājūtas vainīgai, kad bērnus negrib vispār, un ir tak tādas sievietes, kas tos ļoti grib, bet viņas vienkārši nevar palikt stāvoklī. Dažkārt cilvēki ir ļoti neiejūtigi un nezin, kādas problēmas ir citam, bet tikai māk nosodīt. Cik gados jums bija pirmais bērniņš? Un kam jūs dodat priekšroku karjerai, dzīves izbaudīšanai vai ģimenes veidošanai?
12.04.2012 15:32 |
 
Reitings 1867
Reģ: 14.07.2011
Man šogad paliks 25 un ne reizi neesmu jutusi kaut kādu spiedienu vai sašutumu par to, ka man bērnu nav.
Pagaidām bērnus negribu vispār. Nepatīk.
12.04.2012 15:35 |
 
Reitings 10816
Reģ: 29.01.2009
man tulit jau 28 un no veelmes but maaminjai,nav ne smakas...mani nesajusmina mazi berni,ok,feini tie ir,bet ne ilgaak par 10minuuteem... man pat gjimene vairs neko nejautaa par mazuli,jo zin manu nostaaju... gaidu to vareno maates instinktu,kaa nenaak,taa nenaak... man visi saka,ka mainishos,tiklidz kljushu mate,bet es nespeju iedomaaties pakljaut savu dzivi mazajam pirmos vismaz 3 gadus... parak milu savu brivibu,neatkaribu... cerams,ka gados 40 man tas viss neatspeeleesies... plus,tapat esmu briva...un pat ,gribot bernu,es vinju nevaru dabut:D
12.04.2012 15:36 |
 
Reitings 3022
Reģ: 29.01.2009
Man ir 29 un bērnu nav. Gribu jau, bet tā nu dzīvē sanācis, ka nav vēl.
Tas ir stulbuma kalngals, ka visu laiku prasa, kad būs bērni. Sevišķi tikko pēc kāzām. Apmēram tā - apprecējāties, tad jau loģiski, ka būs. Pārāk maz ar vīru esam kopā, lai tā uzreiz bērnus taisītu. Tāpat padzīvot gribas.
Kāda apkārtējiem daļa? Tu dzīvo savu dzīvi un ja negribi, bērni var arī nebūt. Pats stulbākais, manuprāt, ir ja, piemēram, nevar būt bērni, un visi tik prasa un gaida...
12.04.2012 15:36 |
 
Reitings 3022
Reģ: 29.01.2009
Un jā - esmu pārāk aktīva, bet ar visu to bērnus zinu, un zinu arī to, ka maniem bērniem būs grūti, jo manās aktivitātēs var sākt iesaistīt jau ap gada vecumu :D
12.04.2012 15:37 |
 
Reitings 21
Reģ: 10.02.2012
Vēl bērnu nav, un nemaz negribu ātrāk par 30. Gribu iegūt izglītību, strādāt, lai man ir pašai sava pastāvīga dzīvesvieta utt. un tikai pēc tam domāt par bērniem.

Man radu lokā arī ar vien vairāk ir sievietes, kuras izvēles mazuli laist pasaulē aptuveni pēc 27 gadu vecuma, man tas liekas pilnīgi normāli un saprotami.
12.04.2012 15:37 |
 
10 gadi
Reitings 10290
Reģ: 29.01.2009
Es esmu piparene, man tikko palika 26 gadi, man nav bērnu.
Un joprojām es negribu vēl bērnus, bet nu ilgi jau vairs neizvairīšos :D

Nekad neesmu izjutusi spiedienu, nu, pāris jautājumi ir bijuši, bet tik reti, ka es to vispār neņemu galvā.

Es dodu priekšroku karjerai un ballēšanai.
12.04.2012 15:37 |
 
Reitings 1705
Reģ: 29.01.2009
man ir 22 un es esmu gatava bērniņam, ģimenei :) es tikai vēl neesmu sastapusi savu otro pusīti.
12.04.2012 15:40 |
 
Reitings 501
Reģ: 21.01.2012
Nu nez, domājat, ka bērnam patiks, kad vina mamma varētu būt tik pat labi kā viņa omīte :D
12.04.2012 15:42 |
 
Reitings 15092
Reģ: 29.01.2009
Ohhh sajutos kā normāls cilvēks šajā diskusijā. :D
Man ir 27,5 un galīg negribas bērnus... Ceru, ka ap kādiem 30 gadiem moš pulkstenis sāks tikšķēt, kaut gan šaubos vai pāris gadu laikā manas vēlmes kardināli mainīsies.

Pa retam kāds kaut ko ieminas, bet nu nekādu spiedienu neizjūtu. Vnk diezgan daudziem apkārt sāk dzimt bērni un tad tā jocīgi... Bet nu - pagaidām tas noteikti man nav aktuāli!
12.04.2012 15:42 |
 
Reitings 13903
Reģ: 18.02.2010
Man 26 gadi. Ļoti, ļoti patīk bērni, morāli esmu gatava arī savam.
No sabiedrības jūtu tikai nerimstošos jautājumus par precēšanos.

Bet galvā gan nevajag ņemt! Lai jau runā. Cits izpaužas sportā, rokdarbos utml., cits virspusējā citu cilvēku dzīves komentēšanā.
12.04.2012 15:42 |
 
Reitings 15092
Reģ: 29.01.2009
Patrisija - manai omei bērns piedzima 32 gados, mammai es piedzimu 27. Tiem laikiem tas skaitījās ļoti vēlu. Un ne reizi neesmu jutusies kaut kā neforši mammas vecuma dēļ.
12.04.2012 15:43 |
 
Reitings 313
Reģ: 29.01.2009
nu jaa :D
man ari vasara paliks 28...
ir tadi, kuri saka ka jau sen bija laiks bernam....
bet pati uzsaktu,ka ja nav, tad nu acimredzami vel nav jabut....

nejutos neko zaudejusi...:D bet nu ceru lidz 30 vismaz viens bus :D
12.04.2012 15:44 |
 
10 gadi
Reitings 10290
Reģ: 29.01.2009
mana drauga mamma arī man reiz pateica, ka bērniem nepatīk veci vecāki-es pateicu, ka milēs mammīti, kāda nu viņa būs :D
un tagad jau nu no skata vispār nevar pateikt, cik kurš ir vecs.
12.04.2012 15:45 |
 
Reitings 2304
Reģ: 06.12.2009
Man tas šķiet ļoti agri! Nē, patiešām, es nesaprotu ko šādā vecumā var sniegt bērnam un kā var būt morāli gatavs ģimenei. Man vēl nav 25, taču salīdzinoši drīz būs, un tad būšu jau ar bakalauru kabatā, varbūt jau mācīšos maģistantūrā un mana dzīve un īstā karjera tikai sāksies. Manuprāt, esmu bērns tagad un būšu bērns arī 25 gadu vecumā. Kur ir laiks paceļot, padzīvot sev, patiešām izbaudīt sevi, savu jaunību un brīvību? Ja kādam tā baudīšana asociējas ar iztrakošanos klubos 19 gadu vecumā, lai jau. Man brīvības baudīšana kā reizi saistās ar mirkli, kad esi PILNĪBĀ nostājies uz savām kājām, arī pelni gana labi lai sev neko neatteiktu un tad beidzot vari dzīvot/darīt ko gribi.
Es vispār bērnus negribu, taču pat ja teorētiski iztēlojos, ka gribētu un pieplusoju tam savus mērķus karjerā, man tie būtu ne agrāk par 35-39. Taču jā, kā jau teicu - bērnus nevēlos un karjera manā dzīvē ir pats svarīgākais. Sabiedrības spiedienu varu iztēloties tikai tad, ja šī "sabiedrība" ir apkārt esošās omītes.
Ir 21. gadsimts, cilvēku vidējais dzīves garums nav 40 gadi!
12.04.2012 15:45 |
 
Reitings 775
Reģ: 27.05.2009
Bērnam varētu likties jocīgi,ja viņas(māte un meita) varētu tusēt viena klubā :D


Es bērnus negribu,un kādus 20 gadus negribēšu ..Bet pēc20 gadiem,mana problēma būs bioloģiski atrisināta :D
12.04.2012 15:47 |
 
Reitings 3743
Reģ: 31.01.2009
Eee, man jau sen vairs nav 25, bet bērnus es negribu vēl joprojām.
Nesaprotu ko tur iespringt 25 gadu vecumā, saprastu, ja 35os vēl nebūtu!!!
12.04.2012 15:50 |
 
Reitings 677
Reģ: 05.02.2010
Man tūliņ būs 21, un esmu gatava bērniņam, tikai neesmu pārliecināta par savu otru pusīti.
Kaut gan kas zina, dzīvē visādi notiek :)
12.04.2012 15:51 |
 
Reitings 4129
Reģ: 29.01.2009
Man 29, bērnu nav un negribu, bet mana negribēšana ir saistīta ar 9 mēnešu murgu, dzemdību un pēcdzemdību murgu. Ja tas viss nebūtu, ja varētu bērnus nopirkt veikalā, jau aptuveni 2 gadus vecus, tad gribētu kaut vai 3. :)
Spiedienu no apkārtējiem neizjūtu, izjūtu tikai no tām sievietēm, kuras pašas jau mātes un tā vien šķiet, ka viņas girb apbērnot visas bezbērnu draudzenes, tikai īsti nav skaidrs, kāpec.
12.04.2012 15:51 |
 
Reitings 31
Reģ: 29.01.2009
Man ir jau 30 gadi. Un attiecības stabilas. Arī esmu bez bērniem. Visi man to bāž acīs nepārtraukti. Ārsti visu laiku atgādina itkā es nezinātu, cik man ir gadu, kaitina bezgalīgi. Mazpilsētā nevar nekur pagriezties, kad visur uzbāžas, frizieri, darba kolēģi, ārsti un visi kam nav slinkums. Mana devīze: kurš grib, lai iet un ražo! galvenie iemesli, kāpēc nav bērnu ir veselība, par kuru ārstiem ir nospļauties, ka tik viņiem pildītos dzemdību plāns. Un arī tas, ka valsts nu nemaz nedomā par māmiņām un bērniem. Pabalsti smieklīgi, medicīna dārga, zāles tāpat, bērnu lietas arī nav no lētajām. Par izglītību nerunāsim, kas būs vajadzīga bērnam. Un darbs nestabils. kāpēc, lai es domātu par valsti, ja valsts par mani nedomā pilnīgi nemaz, ne vienā jomā.
12.04.2012 15:54 |
 
10 gadi
Reitings 6245
Reģ: 01.04.2009
Man ir 25 un bērnus vēl negribās, es nezinu arī , vai vispār jebkad gribēsies, kaut kā nav man uz to vēl domas ievirzījušās. Mūsu dzimtā visām sievietēm bērni dzimst samērā vēlu, bet tas nav iemesls, kāpēc negribu. Pagaidām tādu lielu spiedienu no apkārtējo puses neesmu izjutusi, viena paziņa gan nesen "ieteica", ka nu, kad tūliņ augstskolu būšu beigusi, varēs par bērniem domāt:D
12.04.2012 15:56 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits